Augustā meža īpašnieku apvienības «Bārbele» pārstāvji bija pieredzes braucienā uz saimniecību, kur tiek izmantota izlases cirtes metode. Tā Latvijā iegūst arvien lielāku meža īpašnieku, apsaimniekotāju un mežkopju uzmanību un interesi.
Augustā meža īpašnieku apvienības “Bārbele” pārstāvji bija pieredzes braucienā uz saimniecību, kur tiek izmantota izlases cirtes metode. Tā Latvijā iegūst arvien lielāku meža īpašnieku, apsaimniekotāju un mežkopju uzmanību un interesi.
Saglabājas vērtība
Kā iegūt stabilus ienākumus no meža ilgākā laika posmā, kā samazināt mežaudzes atjaunošanas un kopšanas izmaksas? Uz šiem jautājumiem var rast atbildes, apmeklējot saimniecības, kurās tiek īstenoti “mūžīgā meža” audzēšanas principi. Šādu praksi izvēlējās arī bārbelieši, kuri, pateicoties Pasaules Dabas fonda atbalstam, devās uz vienu no šādām saimniecībām – “Kalna Gaviešiem” Cēsu rajona Skujenes pagastā.
Par “Kalna Gaviešos” gūto “Bauskas Dzīvei” stāsta meža īpašnieku apvienības “Bārbele” vadītājs Jānis Folkmanis:
– Jau vairākus gadus uz minēto saimniecību brauc mežu īpašnieki, apsaimniekotāji, mežkopji un visi interesenti, lai aplūkotu un pārrunātu izlases cirtes priekšrocības. “”Kalna Gaviešu” saimniecībai raksturīgi, ka mežs tiek cirsts tā, lai nepārtraukti uzturētu tā saucamo “mūžīgo mežu”. Tas nozīmē, ka mežam tiek ļauts sevi atražot aptuveni tādos pašos apjomos, kādos tas tiek nocirsts. Līdz ar to nemazinās meža vērtība.
Tā sauktā meža demonstrējumu teritorija, kas izveidota “Kalna Gaviešos”, tapusi ar paša īpašnieka Ziedoņa Vilciņa iniciatīvu, bet tehniski tās izveidi atbalstījis Pasaules Dabas fonds. Jāatzīmē, ka īpašnieks pats nav diplomēts mežkopis un pieredzi gūst, darbojoties savos mežos.
Saimniecībā izveidoti astoņi demonstrējumu objekti, kur jebkurš interesents var aplūkot izlases un kopšanas cirtes dažādos meža augšanas apstākļos, sugu un vecuma ziņā atšķirīgās audzēs. “Kalna Gaviešos” iespējams iepazīties ar darba plānošanas posmiem un pieeju mežizstrādes darbiem, uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kā arī dalīties pieredzē ar saimnieku.
Vai tas ir izdevīgi?
“Vai tas, ko tu dari, ir ekonomiski izdevīgi?” – šo jautājumu demonstrējumu laikā uzdod visbiežāk. Z. Vilciņš piekrīt, ka kailcirtes ir vienkāršāks mežu apsaimniekošanas veids. Taču kailcirtei, viņaprāt, ir arī negatīvā puse – mazāks lietderīgo sortimentu iznākums, augstākas izmaksas, kas saistītas ar meža atjaunošanu un kopšanu, protams, kailcirte samazina īpašuma ekonomisko vērtību. Saimnieks uzsver, ka, veicot izlases cirtes, nepieciešama sevišķa rūpība, lai izsvērtu, kurš koks jācērt, kurš jāatstāj, tādējādi jāpatērē vairāk laika. Par ekonomisko izdevīgumu viņš pašlaik nesūdzas.
Maina biznesu
Līdz atziņām, kuras pavada Z. Vilciņu šodien, bija jāiet garš ceļš. Deviņdesmito gadu vidū saimnieks ātri pārliecinājās, ka lauksaimniecība nav peļņu nesoša nodarbošanās Skujenes pagastā. Dažos mēnešos, pārdodot vairāk nekā 150 lopu ganāmpulku, viņš pilnībā pārgāja uz jaunu biznesa vidi – mežsaimniecību. Apmēram astoņu līdz desmit gadu laikā saimniecības kopplatība no nepilniem 90 hektāriem palielināta līdz 800, tajā skaitā 650 hektāriem meža.
Līdz 2001. gadam “Kalna Gaviešos” izmantoja klasiskās mežsaimniecības metodes – kailcirtes ar mākslīgo, retāk dabisko, meža atjaunošanu un jaunaudzes kopšanu. Īstenojot nekailciršu saimniecību, Z. Vilciņa pamatojums bija šāds: kailcirtē jānocērt arī tie koki, kas varētu dot krietnāku vērtību nākotnē. Viņš saprata, ka palielinās mežu atjaunošanas apjomi, kas nozīmē augstākas izmaksas un ne vienmēr garantētu rezultātu. Izlases cirtes ieviešanai trūka zināšanu, tādēļ Ziedonis Vilciņš apmeklēja seminārus un mācības, ko rīkoja Valsts meža dienests, Pasaules Dabas fonds un citas organizācijas. Ziedonis atzīst: “Ļoti labprāt uzklausu mežkopju un citu profesionālu padomdevēju ieteikumus. Man patīk mācīties un dzirdēt ko jaunu. Diezgan daudz man palīdzēja mežkopja, izlases cirtes speciālista Tāļa Kalnāra padomi.”
Pašlaik “Kalna Gaviešos” izvirzīts uzdevums – izveidot tādu audzes struktūru, kas dotu iespēju paaugstināt vērtīgo sortimentu daudzumu un nodrošināt stabilus ienākumus no audzes ilgākā laika posmā. Z. Vilciņš nešaubās – saimniekošana, izmantojot izlases cirtes, bijusi pareiza izvēle.
Saimnieks arī pats uzsver: “Bērni mums lieli, viņi redz, kādas kvalitātes mežs mūsu ģimenei šodien pieder. Ja aizraušos ar kailcirtēm, tad viņi labumu iegūs tikai pensijas vecumā.”
Domāt ilgtermiņā
Meža īpašnieku apvienības “Bārbele” vadītājs Jānis Folkmanis norāda, ka “Kalna Gaviešu” saimniekošanas piemērs ir ļoti vērtīgs jau ar to vien, ka ļauj palūkoties uz meža apsaimniekošanu nepierastā rakursā. “Šis piemērs daudzus pārsteidz un gribot negribot liek “iestellēt” domāšanu – vai nu izeju uz klaju meža “nodakšošanu” un tad pēc manis kaut vai ūdensplūdi, vai arī gudroju, kā nodrošināt ienākumus no īpašuma ilgtermiņā, samazinot izdevumus.
“Kalna Gaviešu” saimnieks pierāda, ka var itin veiksmīgi izmantot netradicionālu pieeju. To derētu atcerēties ikvienam, kas apņēmies savu mežu kopt un no tā gūt ienākumus. Tiesa, mūsu mežīpašnieki ir visai piesardzīgi pret “mūžīgā meža” izveides ideju. Un to var saprast. Ne visur to varēs piemērot, īstenot. Turklāt nenoplicinošas mežsaimniecības pamatā jābūt redzējumam par mūsu vidi, mežiem un ekonomisko situāciju. Vispirms tam jābūt skaidram mūsu valsts un mežu nozares vadībai,” spriež J. Folkmanis.
Bez “Kalna Gaviešiem” Latvijā ir vēl trīs ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tapušas meža demonstrējumu teritoriju saimniecības, kurās tiek strādāts, izmantojot tikai izlases cirtes. Tās ir “Lejas Kleperi” Valkas rajonā, “Kraukļi” Limbažu rajonā un “Bajāri” Liepājas rajonā. Katrā saimniecībā ir pieci līdz astoņi demonstrējumu objekti un ik gadu tiek izveidoti jauni.
Uz demonstrējumu teritorijām aicināts jebkurš meža īpašnieks, apsaimniekotājs, profesionāls mežkopis, kā arī visi tie, kurus interesē mežs un tā vērtības – gan ekonomiskās, gan ekoloģiskās. Savukārt Pasaules Dabas fonds apņemas nodrošināt finansiālu atbalstu grupu apmeklējumiem.
***
Uzziņai
– Izlases cirtes – pakāpeniska un regulāra meža apsaimniekošana tādā veidā un apjomā, kas neizjauc meža iekšējo līdzsvaru, vienā reizē nocērtot daļu no koksnes krājas ikgadējā pieauguma.
