Par mūsu kultūru liecina arī vide, kurā dzīvojam. Prieks, ka katru gadu sakoptu īpašumu Iecavā kļūst vairāk.
Par mūsu kultūru liecina arī vide, kurā dzīvojam. Prieks, ka katru gadu sakoptu īpašumu Iecavā kļūst vairāk. Īpaši tas sakāms par daudzdzīvokļu mājām un to apkārtni.
Šogad kā nopietns konkurents pagasta sakoptākā īpašuma izvērtēšanas konkursā varēs piedalīties arī 27 dzīvokļu īpašums Ozolu ielā 3.
Medaļu man nevajag
Mājas iedzīvotājas Irinas Gremzdiņas divu gadu pacietīga darba rezultātu šogad pamana visi – kaimiņi, ciemiņi, garāmgājēji. Acis priecē kādreiz aizaugušais un tagad «reanimētais» strūklakas baseins, ap kuru glīti sastādītas puķes.
«Mūsu mājai šogad jau trīsdesmit gadu. Apkārtnes aina- vā daudz kas novecojis, tāpēc prieks, ka varu sakopt kaut vai nelielu stūrīti,» saka I. Gremzdiņa.
Vairāki paziņas Irinai vaicājuši, kādu algu viņa saņem par fanātisko rušināšanos kopējā pagalmā. «Es teicu, ka neko nesaņemu. Strādāju vienkārši tāpat, lai mums visiem būtu prieks dzīvot sakoptā vidē. Par mani brīnās. Es to saprotu. Kāds pat pajautāja, kāpēc es cenšos, vai medaļu gribu? Žēl, ka mēs domājam vēl tādās dimensijās,» tā Irina.
Pāri neskrien «ķērāju» bari
Iepriekšējos gados, kad mājas pagalmā sākti pirmie labiekārtošanas darbi, no mazā baseiniņa izvesti ap 30 spaiņu smilšu. Tagad tur – uzplēstajā velēnā – gozējas puķu stādījums. «Iecavnieki jau lieli puķu audzētāji. Visus stādiņus esmu iemainījusi, pretī piedāvājot kaut ko no saviem krājumiem. Smagākos darbus palīdz veikt mans vīrs Laimnesis, palīdzību lielākās talkās neatsaka citi mājas vīrieši. Arī meita Līga šeit savu artavu ieguldījusi. Piekrītu, ka bērni daudzdzīvokļu māju pagalmos brīžam uzvedas nejauki, piemētājot zālienus ar papīriem un plastmasas pudelēm, bet no pieredzes varu apgalvot, ka viņi prot novērtēt arī skaisto. Pāri mūsu baseiniņam un iekoptajām puķu vietām vairs nedrasē «ķērāju» bari,» smaidot sacīja Irina. Viņa atcerējās, ka vairākas reizes pagalma bērni pieteikušies palīgā kādu darbiņu paveikt.
Irina pirms vairākiem gadiem ieguvusi sabiedriskās ēdināšanas tehnologa arodu, bet pati atzīst, ka no vecmāmiņas laikam būs mantots talants mīlēt augus tā, lai katrs iestādītais dēsts ieaugtu un priecētu stādītāju.
«Augu saderību pēc gudrām grāmatām neesmu studējusi. Stādu visu, ko atrodu par labu esam šai vietai. Ir arī kritizētāji, bet tādi jau vienmēr būs. Mūsu mājā dzīvo daudz vecu cilvēku, kuru jaunības gadi pagājuši šeit, bet tagad viņi vairs nevar ieguldīt spēku apkārtnes sakopšanā. Domāju, ka arī viņiem ir gandarījums iziet uz balkona un priecāties par sakārtotu vidi,» tā Irina.
Svētīgs darbs
«Apbrīnojama ir Irinas enerģija darboties sabiedriskā kārtā. Līdz pat vēlam vakaram viņa rušinās lielajā dobē. Tāpat kā mums visiem, viņai ir taču arī savi dārzi un citas rūpes. Tas tiešām ir svētīgs darbs, tāpēc vairāki mūsmājas iedzīvotāji labprāt palīdz dažādos sīkos darbos,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Irinas kaimiņiene Laija.
«Būtu jauki, ja arī mēs – pārējie mājas iedzīvotāji – varētu biežāk pievienoties kaut sīku darbiņu veikšanā. Ir tiešām prieks raudzīties, ar kādu aizrautību viņa darbojas tāpēc vien, lai mums būtu prieks šeit dzīvot, lai būtu skaisti. Domāju, ka daudzi viņu apbrīno par izdomu un enerģiju, kaut arī paši to Irinai nav pateikuši,» sacīja Žanna.
