Novadu pašvaldību vadība būtu vislielākā zaudētāja plānotajā administratīvi teritoriālajā reformā.
Kā vienu no galvenajiem administratīvi teritoriālās reformas ieguvumiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce minēja finanšu ietaupījumu uz samazinātās visas Latvijas novadu pašvaldību administrācijas rēķina – pēc aptuveniem aprēķiniem līdz pat 189 miljoniem eiro.
Sarunās ar novadu iedzīvotājiem pašvaldību vadītāji min argumentus, ka teritoriālā reforma var apdraudēt izglītības un veselības iestādes, kā arī investīciju projektus, tomēr lielākie zaudētāji šo pārmaiņu rezultātā būs paši novadu vadītāji, viņiem piesaistītās amatpersonas un nodaļu vadītāji. Viņiem pēc reformas varētu nākties meklēt citu darbu vai samierināties ar ievērojami mazākiem ienākumiem.
Administratīvās izmaksas pieaug
Tiekoties ar novadu deputātiem un vadību Bauskas pilī 12. jūnijā, J. Pūce vispirms vērsa uzmanību uz to, ka nepārtraukti pieaug administratīvais slogs – iedzīvotāju skaits samazinās, bet administratīvā aparāta izmaksas pieaug. Viens no jaunās reformas galvenajiem mērķiem ir samazināt pašvaldības deputātu un darbinieku skaitu, novēršot darbību dubultošanos un ietaupot finansējumu, ko var izmantot investīciju projektiem vai cita veida atbalstam.
«Tas rada nopietnas pārvaldības problēmas. Sarūk iedzīvotāju skaits, pieaug funkciju izpildīšanas izmaksas,» pauda J. Pūce. Viņš uzsvēra, ka analīzi veikusi arī Latvijas Banka. Pētījumā secināts, ka administratīvās izmaksas novados turpinās pieaugt aizvien straujāk. Tāpēc viens no mērķiem ir jau tuvākajā laikā samazināt darba vietas par sešiem procentiem, turklāt lielākā daļa šo personu būtu to vidū, kas pašlaik novadā saņem lielāko atalgojumu. Viens no veidiem, kā to īstenot, ir administratīvi teritoriālā reforma. Latvijas Bankas speciālisti vērtē, ka visā Latvijā tā varētu ietaupīt 189 miljonus eiro gadā, kas paliek pašvaldību budžetā un ko var izmantot investīciju projektiem vai atbalsta pasākumiem.
Zaudēs amatus
Apvienojot Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu, samazināsies augstākās vadības pārstāvju skaits – četru priekšsēdētāju vietā būs viens. Šī soļa potenciālais ieguvums vien jau ir tuvu simts tūkstošiem eiro. Iespējams, savas darba vietas saglabās izpilddirektori, tikai citā statusā, jo tāpat vajadzēs, kas pārvalda tik lielus ciemus kā Iecava, Vecumnieki un Rundāle. Cits jautājums, vai amatus saglabās izpilddirektoru vietnieki Iecavas un Vecumnieku novadā.
Vairāk nekā par pusi saruks deputātu skaits, bet diez vai tādā pašā mērā viņiem tērētais atalgojums. Palielinoties novada teritorijai, pieaugs deputātu darba laiks un atbildība, tāpēc jārēķinās, ka būs ne tikai vairāk deputātu, bet arī lielāks atalgojums. Tomēr daudzi pašreizējie tautas priekšstāvji paliks bez ietekmes, ko dod šis darbs, un atlīdzības.
Diez vai ievērojami samazināsies strādājošo skaits administrācijā, jo projektu vadītāji, būvinženieri, grāmatveži un citi speciālisti būs nemainīgi vajadzīgi arī pēc reformas. Toties pavisam noteikti mazāk būs nodaļu vadītāju – visos novados ir attīstības, saimniecības, juridiskās, finanšu, nekustamā īpašuma, sabiedrisko attiecību un citas nodaļas, kā arī kanceleja. Skaidrs, ka darbinieku skaitu nodaļās nevarēs ievērojami samazināt, jo parasti viņu pienākumi ir cieši saistīti ar katra novada darbību, bet vadītāju skaits noteikti saruks.
Prasa citus argumentus
Diezgan skaidri iezīmējas cilvēku grupa, kas būs pret pārmaiņām vai iespējamu apvienošanos – sava veida «stagnācijas karapulks», kas atrodas novada vadībā un dažādos veidos spēj ietekmēt un pārliecināt novada iedzīvotājus. Uzklausot pašvaldību vadības pārstāvjus un deputātus, J. Pūce atzina, ka ir saklausījis galveno prasību – iztikt bez pārmaiņām.
Diskusijās ar ministru novadu pārstāvji neskāra jautājumu par administratīvo izdevumu samazinājumu. To vietā pieprasīja nosaukt un pamatot citus reformas mērķus, apšaubīja pētījumu datus un lūdza minēt citus labumus, ko sniegs administratīvi teritoriālā reforma.
Sarunās ar iedzīvotājiem domes priekšsēdētāji lieto pavisam citu retoriku – norāda uz šaubām par to, vai jaunais novads vēlēsies saglabāt sporta skolas, mūzikas un mākslas skolas, veselības ie-stādes. Lai gan nav argumentu par to, kāpēc šīs iestādes varētu slēgt. Piemēram, mūzikas un mākslas skolas Iecavas un Vecumnieku novadā izveidotas jau sen, un nav saskatāmi iemesli, kāpēc tās būtu jāslēdz. Arī sporta skola «Dartija» eksistē ilgu laiku. Savukārt Vecumnieku novada domes Sporta skolai būs jāpierāda, ka to vērts saglabāt kā atsevišķu iestādi, un tas būs atkarīgs no izglītības iestādes kvalitatīvajiem rādītājiem. Līdzīgi ir ar Rundāles novada Mūzikas un mākslas skolu.
Manipulē ar nepārbaudītu informāciju
Tomēr to turpina minēt kā argumentu. «Vai jūs esat redzējuši novadu Latvijā, kur ir vairākas māk-slas skolas?» tiekoties ar ministru, sanākušajiem vaicāja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Jā, Talsu novadā ir Talsu mūzikas skola, Valdemārpils mūzikas un mākslas skola un Sabiles mūzikas un mākslas skola! Talsu rajons savulaik ļoti maz sadalījās atsevišķos novados un jau lielā novada ietvaros ņēma vērā atsevišķu apdzīvotu vietu īpatnības. Starp citu, Sabile un Valdemārpils ir apdzīvotas vietas ar pilsētas statusu, kas atrodas Talsu novada teritorijā.
Nekorekti izklausās arī argumenti par to, ka pārējos novadus kā nomales aizmirsīs. Pirms novadu reformas 2009. gadā Bauskas rajona padomi vadīja pašreizējais Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, savukārt vietnieks bija ilggadējais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Tāpēc sūdzības par to, ka savulaik Vecumnieku vai citu novadu pagasti bijuši nomales Bauskas rajonā, izklausās diezgan dīvaini, jo pašu teritoriju vadītāji bija pie varas arī pirms novadu izveides.
«Šī ir pārvaldības reforma, kā jau teicu, izaicinājumi tikai pieaug. Pašlaik jūsu risinājumus nedzirdu. Ir tikai sava veida «futbols» – sūdzēšanās par to, ka naudas ir par maz un tāpēc neko nevar darīt. Mēs taču visi esam amatpersonas un kopā veidojam valsti. Tomēr pārmaiņas būs, un mēs gaidām arī jūsu priekšlikumus. Gribam redzēt, vai varat piedāvāt ko labāku,» sapulcē ar novadu vadības pārstāvjiem pauda J. Pūce. Viņš vērtē, ka novadu apvienošanas dēļ varētu ietaupīt pat septiņus astoņus procentus no pašvaldību izdevumiem visā Latvijā. Mūspuses novados gan šī summa būtu mazāka, jo proporcionāli administratīvie izdevumi nav tie lielākie.
Lielākie potenciālie zaudētāji no novadu reformas
Aivars Okmanis – Rundāles novada domes priekšsēdētājs 2018. gadā no pašvaldības saņēmis atlīdzību 36 802 eiro;
Aivars Mačeks – Iecavas novada domes priekšsēdētājs 2018. gadā no pašvaldības saņēmis atlīdzību 31 663 eiro;
Guntis Kalniņš – Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs 2018. gadā no pašvaldības saņēmis atlīdzību 28 252 eiro.
Ārpus
šī saraksta ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.
Lai arī viņš 2018. gadā ir saņēmis atlīdzībā no Bauskas novada domes 23
484 eiro, tie neveido lielāko daļu viņa ienākumu; no zemnieku
saimniecības «Vaidelotes» saņemts algā un dividendēs 111 461 eiro.
Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Bauskas novada vadība
nav tik kategoriski pret novadu apvienošanu – iespējamā ienākumu
zaudēšana Bauskas novada domes priekšsēdētājam nav tik nozīmīga kā
pārējo trīs novadu vadītājiem.
Avots: Valsts ieņēmumu dienests.
* Minētie skaitļi nav īsti precīzi, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadaļā «Vispārējie valdības dienesti» iekļāvusi arī atskaitēs esošās summas par ņemto aizdevumu atmaksu, ko novadi veic gada laikā. Piemēram, Bauskas novadā šajā sadaļā ir 1 810 568 eiro, bet reālās administrācijas izmaksas ir 1 212 483 eiro, kas ir mazāk par minēto. Savukārt Iecavas novadā pašvaldības izdotais informatīvais izdevums nav iekļauts administratīvajās izmaksās, bet Bauskas novadā izmaksas par informatīvā izdevuma izdošanu ir iekļautas administratīvajos izdevumos. To, ka novadu atskaites ir ļoti dažādas un bieži vien rada neprecīzu iespaidu par atsevišķām izmaksām, salīdzinot ar citiem novadiem, savos atzinumos minējuši arī Valsts kontroles eksperti.
