Melnais stārķis vismaz nedēļu ir redzēts uzturamies Mūsas upmalā, iepretim «Bērzkalnu» dzīvojamo namu mikrorajonam. Redakcijai to pavēstīja baušķenieki, arī Atis Stunda, kuram reti sastopamo putnu bija izdevies nofotografēt no pretējā krasta.
Melnais stārķis vismaz nedēļu ir redzēts uzturamies Mūsas upmalā, iepretim “Bērzkalnu” dzīvojamo namu mikrorajonam. Redakcijai to pavēstīja baušķenieki, arī Atis Stunda, kuram reti sastopamo putnu bija izdevies nofotografēt no pretējā krasta.
Aculiecinieks stāsta: “Stārķi bija ievērojuši tuvējo namu iedzīvotāji. Viņu mēģinājumi to nofotografēt beidzās neveiksmīgi, jo tramīgais putns ikreiz aizlaidās. Es aizbraucu uz upes labo krastu, un man izdevās kadrā ietver neparasto “ciemiņu”. Līdz šim netiku manījis, ka melnie stārķi uzturētos blīvi apdzīvotās vietās pilsētas tuvumā.”
Faktu komentē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Bauskas rajonā Valērijs Gabrāns: “Ligzdošanas periods melnajiem stārķiem jau ir beidzies, bērni ir diezgan lieli, tādēļ vecākiem rodas grūtības savus “pusaudžus” paēdināt. Barības krājumi šajā vasarā ir sarukuši līdz kritiskai robežai, jo visas mitrās vietas ir izžuvušas. Vienīgi aizaugušu upju piekrastēs vēl ir atrodamas vardes, zivtiņas, kukaiņi. Melnie stārķi ļoti baidās no civilizācijas, taču, lai izdzīvotu, šo instinktu ir spiesti pārvarēt. Barības meklējumos tie var aizlidot 8 – 12 kilometrus tālu no ligzdošanas vietām. Ja stārķis ir manīts “Bērzkalnos”, tas nenozīmē, ka tuvumā atrodas mājvieta.
Bada laiki ir piemeklējuši arī baltos stārķus, kam iepriekšējās vasaras bija ļoti labvēlīgas, tādēļ populācija strauji palielinājās. Šī sezona ir nopietns pārbaudījums. Daudzi stārķi barības trūkuma dēļ aizies bojā. Par to liecināja jau pavasarī veiktie novērojumi, kad dažas saimes no ligzdas izmeta trešo – visvārgāko – mazuli, lai varētu izdzīvot divi spēcīgākie.
