Kopš 8. Saeimas vēlēšanām pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas. Taču līdz 5. novembrim, kad Valsts prezidente nosauks iespējamā ministru prezidenta kandidatūru, jāgaida vēl aptuveni divas nedēļas.
Kopš 8. Saeimas vēlēšanām pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas. Taču līdz 5. novembrim, kad Valsts prezidente nosauks iespējamā ministru prezidenta kandidatūru, jāgaida vēl aptuveni divas nedēļas.
Šajā laikā notikušas un notiks politisko spēku konsultācijas – gan oficiālas, gan neoficiālas.
Komentējot vēlēšanu rezultātus, jāsaka, ka tie īpaši daudz neatšķīrās no pēdējām pirms vēlēšanām veiktajām socioloģiskajām aptaujām. Kā 19. oktobrī ziņoja aģentūra LETA, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiālos 8. Saeimas vēlēšanu rezultātus varētu paziņot šīs nedēļas vidū.
Kāpēc tā un ne citādāk?
Gribētu pievērsties «Latvijas ceļa» (LC) vēlēšanu rezultātu analīzei. Savienība ieguva 4,88% vēlētāju balsu un Saeimā neiekļuva. Pieļauju divas versijas, kāpēc LC netika ievēlēts. Pirmā, lielai daļai sabiedrības «vecie kareivji», iespējams, bija apnikuši – vienas un tās pašas sejas, ilglaicīga atsevišķu Latvijas politikas sfēru pārvaldīšana – ārlietas, satiksme, kultūra. Otra versija. Statistikas dati liecina, ka makrolīmenī valstī ir pietiekama stabilitāte. Teju, teju varētu tikt sasniegti lielākie ārpolitikas mērķi – iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Pieļauju, ka lielu daļu šo darbu veicis LC. Šie divi apstākļi deva pietiekami plašu telpu dažādiem eksperimentiem. Iespējams, ka vēlētāji tiecās pamēģināt kaut ko jaunu, jo – sliktāk diez vai būs. Pieļauju, ka liels mīnuss LC pirms vēlēšanām bija visai mistiskais «skrejlapu skandāls», kura patiesos zemūdens akmeņus diez vai oficiāli izdosies atklāt.
Kas būs nākamajā koalīcijā?
Šajās vēlēšanās bija gaidāmi vairāki interesanti pavērsieni. Viens no tiem bija «Repšes fenomens». Interesanti analizēt plašsaziņas līdzekļos «Jaunā laika» (JL) pausto nostāju laika gaitā. Sākotnēji runa bija, ka JL iegūs 51 vietu Saeimā (t. i., 51% atbalstu vēlēšanās), ka nomainīs visus – ministrus, ierēdņus utt. Pēc vēlēšanām solījumi ir piesardzīgāki. Tagad jārod kopīga valoda ar iespējamiem koalīcijas partneriem. Pirms vēlēšanām E. Repše apgalvoja, ka JL veidotajā valdībā nebūs t. s. veco ministru. Tagad viņš kļuvis pielaidīgāks.
Visnotaļ interesantas ziņas saistībā ar iespējamo koalīciju tika publicētas laikraksta «Čas» 18. oktobra numurā – «Vai skandāls «Krājbankā» varētu būt spridzeklis Repšes koalīcijai?». Proti, pašreizējā bankas vadība pārmet iepriekšējam bankas prezidentam Arnoldam Laksam (Latvijas Pirmā partija – LPP) iespējamos pārkāpumus darbībās ar bankas finansēm. Viņš it kā vienpersoniski slēdzis dažādus naudas aizdevuma līgumus, līdzekļus pārskaitījis aģentūrai, kas veidoja LPP priekšvēlēšanu kampaņu. Laikraksts norādījis, ka šim skandālam esot visnotaļ politiskas iezīmes – notiekošais bankā saistīts ar valsts atsaukumu prasībai par 17 miljonu latu piedzīšanu no «Kālija parka». «Čas» šo lietu saistījis ar iespējamu vienošanos starp A. Lembergu un A. Šķēli (Tautas partija). Savukārt A. Šlesers un A. Laksa (abi LPP) esot iebilduši pret prasības atsaukšanu, jo tas neesot valsts interesēs. Kā raksta «Čas», tad nedaudz dienu pēc A. Laksas un A. Šlesera iebildumiem pret «Kālija parka» lietu sekoja «Neatkarīgās Rīta Avīzes» (NRA), kas allaž aizstāvējusi tranzīta pilsētas intereses, pārmetumi A. Laksam un LPP par reklāmas kampaņas līdzekļiem un to iespējamo saistību ar «Krājbanku». Laikraksts uzsvēris, ka LPP ir partija ar ambīcijām un ekonomikas ministra amatam izvirzījusi A. Šleseru, kas neesot visai draudzīgās attiecībās ar A. Lembergu. Raksta noslēgumā teikts, ka gan LPP, gan ZZS ietilpst E. Repšes iespējamā koalīcijā. Bet cik ilgi pastāvēs šāda idille, ņemot vērā ne pārāk labās A. Šlesera un A. Lemberga attiecības?
Interesanti analizēt, kā plašsaziņas līdzekļi atspoguļo abu lielāko 8. Saeimā iekļuvušo labējo partiju – JL un Tautas partijas (TP) – attiecības. Laikraksts «Telegraf» 14. oktobra publikācijā pievērsies 11. oktobrī notikušajām JL un TP sarunām. E. Repše A. Šķēlem pārmetis prasības atsaukšanu par «Kālija parku», bet A.Šķēle E. Repšem – par «Banku Baltija». Uz Šķēles iebildumu pret Grigoriju Krupņikovu (JL) kā ārlietu ministru E. Repše norādījis, ka A. Šķēle aizrāvies ar antisemītiskām idejām.
Atsauksmes
Laikraksta «Dienas Bizness» aptaujā J. Naglis atzinis, ka E. Repšes valdības mūžs nebūšot ilgs, jo tās veidotāji uzvedoties kā revolucionārie romantiķi. D. Skulte paudis, ka vēlēšanās uzvarējušās partijas faktiski atteikušās no pirmsvēlēšanu laika prioritātēm. M. Bendiks jaunās valdības veidošanas gaitu nosaucis par «bezgaumīgu balagānu ar kretīniska baleta elementiem». U. Osis uzskata, ka TP jaunajā valdībā dotu tai stabilitātes elementu. N. Lakučs uzsvēris, ka E. Repše darījis pareizi, aiz «borta» atstājot TP.
Visnotaļ interesantu situāciju saistībā ar nākamo koalīciju rāda «Čas» 15. oktobra laidienā publicētā intervija ar PCTVL līderi Jāni Jurkānu par viņa neseno tikšanos ar Latvijas vēstnieku ASV Aivi Roni. J. Jurkāns apgalvojis, ka A. Ronis viņu nodēvējis par politisko līķi, īpaši jau pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu V. Putinu.
***
Fakti
Vēlētāju aktivitāte (saskaņā ar CVK datiem):
Latvijā nobalsoja 990336 pilsoņi jeb 72,29% no balsstiesīgajiem,
Zemgalē – 148487 pilsoņi jeb 69,66% no balsstiesīgajiem,
Bauskas rajonā – 22701 pilsonis jeb 70,04%.
Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bija Bauskā, nobalsoja 6876 pilsoņi jeb 97,00% no balsstiesīgajiem,
viszemākā vēlētāju aktivitāte bija Codes pagastā – 756 pilsoņi jeb 40,45% no balsstiesīgajiem.
