Nedēļa Iecavas veselības centra dienas stacionāra medmāsai Dinai Berķei pagājusi starp diviem darbiem un brīvdienām mājās.
– Pirmdiena man bija brīvdiena pēc dežūras, arī otrdiena bija brīva. Dienas veltīju mājām un ģimenei. Māja ir pašu celta, viss tik mīļš, ka gribas te pavadīt katru brīvo brīdi. Savedu visu kārtībā. Ar meitu runājāmies par skolas lietām.
Trešdien strādāju Rīgā, Paula Stradiņa slimnīcas plaušu klīnikā. No desmitiem rītā līdz sešiem vakarā asistēju ārstam 11 bronhoskopijas procedūrās. Pacientam jāizskaidro, ko darīsim, kā notiks atsāpināšana. Dakteris vada instrumentu, es dodu anestēziju. Mēs saprotamies no pusvārda. Ekrānā redzam plaušas un bronhus no iekšpuses, onkoloģiskas izmaiņas vai tuberkulozes simptomus, ņemam analīzes, biopsijas materiālu, nosakām ārstēšanu. Reizēm atrodam svešķermeņus – kas tur tik nav! Nesen vīrietis bija nemanot ierāvis plaušās izkritušu lielo dzerokli, kas tur izraisīja iekaisumu. Izņēmām to un ielikām formalīnā. Mums ir vesela kolekcija – zirņi, skujas, graudi. Sešos vakarā sāku rūpēties par 13 pacientiem trijās palātās.
Dežūra Rīgā beidzās ceturtdien pulksten astoņos no rīta, ātri vien ar auto devos uz Iecavas nodaļu, kur maiņa jāsāk deviņos. Šeit ir mierīgāk, jo pacientu mazāk.
Piektdien bija brīvdiena, ar ģimeni, aizgājām pusdienās uz krogu «Viestarti». Vakarā gatavoju ēdienus, ko ģimenei uzsildīt, kad būšu darbā. Mans vīrs ēst negatavo, bet mācēt abi ar meitu māk visu.
Sestdien biju dežūrā Rīgā, aprūpēju pacientus. Dalīju tabletes, špricēju, liku sistēmas. Saucu dežūrārstu, kad kādam bija sūdzības. Pacientiem ir vieglāk, ja viņi zina, kas ir viņu medmāsa, pazīstam cits citu un zinām, kas diennakts laikā var notikt.
Svētdiena, laimīgā kārtā, bija brīvdiena, pavadījām laiku mājās. Kopābūšana ir svarīga, jo es mājās esmu maz. Nereti arī brīvdienās mani palūdz uzlikt sistēmu mājās guļošiem pacientiem, jo dakteri man uzticas. Es neatsaku, jo man medmāsas darbs, kad varu palīdzēt cilvēkiem, ļoti patīk.
