Oktobrī novērtēti novadpētniecības akcijas – vietvārdu talkas – pirmie rezultāti. Lai arī mūsu novadu talkotāji nav īpaši uzteikto vidū, datubāzē vietvardi.lv ir nosaukumi, vārdi un agrākās rosības apraksti no vairākiem pagastiem.
Iztaisnots strauts
Iecavas novada vietvārdus reģistrējis Andrejs Lasmanis, pievienojot īsu vēsturisko raksturojumu. Minētas mājas «Brauļi», «Buņi», «Ķeizari», «Kulpji», «Stēguļi», «Veņģi», «Vilkupērāji», kas atradušās Zālītes pusē pie tagadējās robežas starp Iecavas un Ozolnieku novadu.
«Tajā pusē daudzas mājas nopostītas kara gados, kā arī pamestas viensētu likvidēšanas kampaņā 60. – 70. gados. Iespējams, ka vecajās kartēs šie nosaukumi atrodami,» vietvārdu datubāzē komentē A. Lasmanis. Zālītes pusē bijis strauts Sodzeris, kas iztaisnots meliorācijas laikā. Novadnieks norādījis savas dzimtas sētu «Gaiļi» un mežu Druvele pie tām Zorģu pusē.
Andrejs «Bauskas Dzīvei» teic – visu vēl nav reģistrējis datubāzē, un viņam senos nosaukumus palīdz iemūžināt brālēns no Zālītes puses. Zorģenieks pieraksta paša atmiņas un vēsturisko informāciju meklē arhīvos un bibliotēkās.
Eiropas birzs
A. Lasmanis stāsta, ka reģistrējis birzi – Krievu bērzi, kas savulaik atradusies viņa māju tuvumā. «Nostāsti vēsta – te, iespējams, bija
apglabāti Napoleona kara laikā 1812. gadā Iecavas kaujā kritušie krievu karavīri. Padomju laikos meliorācijas gaitā birzs nocirsta,» papildina novadpētnieks.
Eiropas birzs iestādīta netālu no kādreizējo Krievu bērzu vietas, un nosaukums tai piešķirts par godu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Eiropas birzs pie «Gaiļiem» iestādīta tieši 2004. gada 1. maijā, vietvārdu datubāzē norādījis Andrejs Lasmanis.
Rundāles pagastā reģistrēts Kukšu krogs, viensēta «Soda Andreikas» un Sudmalu kapi. Vietvārdu talkā no Rundāles puses piedalījusies Modra Laukmane, liecina informācija vietnē vietvardi.lv.
Čaklākie talkotāji
Bauskas novada Codes pagastā pieteikts Suķukalns – pakalns, kas senāk bijusi mājas vieta, bet tagad ir lieliem kokiem apaudzis paugurs ar nogāzi upes krastā. Gailīšu pagastā pieteikta Sīļa bedre – akacis, kura nosaukums dzirdēts no makšķerniekiem, kā arī Skultēnu strauts.
No Vecumnieku novada Kurmenes pagasta pieteikta taka Cūcene, Vecumnieku pagastā – upe Taļķe.
Skaistkalnes pagastā bijuši čaklākie talkotāji mūspusē, reģistrējot bagātīgu vietvārdu klāstu. Tos ilgāku laiku pierakstījusi un vietvārdu talkas rīkotājiem nodevusi skolotāja Ruta Dābola.
«Mans dzīvesbiedrs Mārtiņš Osis dažādus vārdus izrunāja tā jocīgāk – citādi nekā literārajā valodā. Sākumā viņu laboju, bet pēc tam sāku pierakstīt kā interesantus izloksnes piemērus. Pierakstīju arī vietvārdus, ko viņš atcerējās no savas bērnības un jaunības gadiem,» «Bauskas Dzīvei» stāsta Ruta, «talkas rīkotāji īpaši interesējās par māju vārdiem, tāpēc reģistrēju visus, ko Mārtiņš nosauca. Apbrīnoju, cik daudz viņš saglabājis atmiņā – ne tikai nosaukumus, bet arī to, kas dažādās vietās darīts.»
Pagasti mainās
Pie skaistkalniešu reģistrētajiem vietvārdiem ir apdzīvotās vietas norāde «Jaunā gvarde». Tā padomju laikā sauca nelielu kolhozu, kura teritorijā bija norādītās vietas. Vēsturnieks Mārtiņš Osis «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka pagastu robežas laika gaitā mainījušās un daži reģistrētie vietvārdi joprojām saglabājušies vidē. Iecavas upi šaipusē saukuši arī par Iecavīti.
«Kādreiz lielākā daļa bija Skaistkalnes ciema teritorija. Iecavas upes labajā krastā bija Bārbeles pagasts, kreisajā – Skaistkalnes pagasts, tos savienoja tilts. Surģenes mežs ir starpā, to pieskaitīja pie Skaistkalnes ciema. Tagad daļa vietu ir Kurmenes pagasta teritorijā,» stāsta Mārtiņš.
Skaistkalnieši norādījuši daudz ūdeņu vietvārdu. Reģistrēts Bagdenu ezers un Strempes ezers, kur ūdens karsta kriteņu dēļ pazūd un atrodas. Greizais tīrelis atrodas blakus «Spundes» un «Ķerpju» īpašumam Surģenes mežā, tajā aug dzērvenes, brūklenes, ir akači. Reģistrēta zvejvieta Iecava, kas bijusi vēžiem bagāta. Te Ķerpju līcī nozvejota 8,2 kg smaga līdaka, Kļaviņu ceļa līkumā – 7 kg līdaka. Norādīts Kļaviņu ceļa līkuma atvars un Kļaviņu ezers, Krustenes ezers un Kublišķu ezers, kā arī Lielais Stašu atvars un Mazais Stašu atvars pretī «Stašu» mājām.
Rosīgi ļaudis
Saimnieciskie vietvārdi rāda agrāko rosību. Butku dzirnavās mala graudus un putraimus, bīdelēja, kā arī ar turbīnas spēku kāsa vilnu un vērpa dziju. Pieteikts Ķerpju līcis un Ķerpju vella dobes, kur agrāk mērcēti lini. Kviešu pienotavā bija krejotava un piena pieņemšanas punkts. «Skudras» bija smēde un kalēja Pētera Gabriloviča dzimtās mājas. Citā smēdē «Valteri» strādājis kalējs Jānis Burkovskis, kurš bijis liels makšķernieks. Stašu Veltuve ir pļava netālu no upes, kur mērcēja linus. Surģenes mežā bija rodamas ogas, sēnes un kokmateriāli.
Reģistrētas mājas «Austriņi», «Krūmiņi», kā arī «Liņģēni» uz robežas ar Kurmeni un «Rotas» aiz Vilciņiem. «Bagdeni», «Čužuļi», «Ķeles», «Kruntapi», «Krūškapi», «Kublišķi», «Strempes», «Ulriķi», «Veliķi», «Vimbas», «Zaķi», kā arī vecsaimniecības «Bīdeļi», «Kļaviņi», «Titiņi», «Vilciņi» reģistrētas Iecavītes kreisajā krastā. «Kviešos» bijusi pienotava, krejotava un piena pieņemšanas punkts.
Daudzas «Spundes»
«Ķerpji», «Odiņi», «Mazodiņi», «Spundes» atradās Iecavītes labajā krastā, «Papardes» šaipusē bija jaunsaimniecība, bet «Bērziņus» savulaik sauca arī par «Švekļiem». Odiņu līči ir apdzīvota vieta, savukārt Odiņu vadzenes – pļavas, kur atradās vecupes.
Ir Spundes tilts pār Iecavas upi, apdzīvota vieta Spundieši, Spundes kapi, Spundes krogs, Spundes līči, kur notika balles, kā arī Spundes vella dobes, kur mērcēja linus. Reģistrēti Urliķu jaunie kapi un Urliķu vecie kapi, kā arī Vērdiņkrogs, aiz kura upes krastā atradās karjers – Vimbu grants bedres. Žīdaukas līkums ir vieta uz ceļa Gvarde–Kārklumuiža, kur reiz pakārusies ebrejiete, datubāzē vietvardi.lv norāda novadpētnieki.
Ruta pauž gandarījumu, ka izdevies pieteikt vietvārdus, kas vēl glabājas cilvēku atmiņā. Viņasprāt, sarunājoties ar vietējiem ļaudīm, mūsu novadu oriģinālo vietvārdu klāstu varētu veidot vēl bagātāku.
Vietvārdu talka
Iemūžināti 4397 līdz šim maz zināmi vietvārdi – mājas, pakalni, meži, pļavas, strauti, tīrumi, akmeņi u. c.
Vietvārdiem krāšņākie novadi līdz šim ir Ogre, Rīga, Carnikava, Alūksne, Jaunpils un Gulbene.
Reģistrētais vietvārdu skaits atbilst diviem pētnieku mūžiem vai desmit ekspedīcijām.
Pirmo vietvārdu talku pirms simt gadiem sarīkoja valodnieks Jānis Endzelīns.
Vietvārdus var turpināt reģistrēt vietnē vietvardi.lv.
Avots: UNESCO Latvijas nacionālā komisija.
