Kopš rītdienas Eiropas Savienības ārējā austrumu robeža 437 kilometru garumā stiepsies gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. To apsargās Latvijas robežsargi.
Kopš rītdienas Eiropas Savienības ārējā austrumu robeža 437 kilometru garumā stiepsies gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. To apsargās Latvijas robežsargi. “Bauskas Dzīve” bija divās no trim Latvijas austrumu robežpārvaldēm – Ludzas un Daugavpils.
Atbilst ES standartiem
Apkopojot divu dienu ekspedīcijā redzēto, rodas pārliecība, ka par mūsu robežsargu darba un sadzīves apstākļiem ir domāts. Ludzas rajona Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieks Genādijs Kirilovičs, izrādot savu saimniecību, uzsver, ka robežsargiem svarīgi nodrošināt ne tikai labus darba apstākļus un tehniku. Viņiem ir iespēja pēc dežūras izžāvēt mitro apģērbu, apavus, sasildīties saunā. Ir virtuve, ērtas guļamistabas, moderni aprīkota trenažieru zāle. Vairākums robežsargu mītņu izbūvētas pēdējos gados, un tās atbilst mūsdienu sadzīves prasībām.
Pēc ES standartiem iekārtoti lielie robežkontroles punkti (RKP) Terehovā, Pātarniekos, Grebņevā. “Diennaktī varam pārbaudīt 400 automobiļu,” stāsta Terehovas RKP priekšnieks Aivars Bulis. Šeit, tāpat kā Pātarniekos un Grebņevā, izbūvēti moderni sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo ES ievedamo dzīvnieku veselības padziļinātai pārbaudei. Te ir zirgu, govju stāvvietas, nodalījumi cūkām, aitām, putniem, kur tiem uzturēties, ja nepieciešama ilgāka dokumentu pārbaude. Īpašās situācijās var izmantot kautuvi, iespējama arī dzīvnieku līķu utilizācija, sadedzinot tos speciālās kamerās.
Moderna dzelzceļa robežkontroles ēka izbūvēta Zilupē, Kārsavā, noslēgumam tuvojas darbi stacijā “Indra”.
Paaugstinās atbildība
“Pēc 1. maija mūsu darbā nekas īpaši nemainīsies, jo arī tagad robežu sargājam pēc stingriem noteikumiem. Protams, atbildība pieaugs, noteikti – arī slodze,” uzsver A. Bulis.
Tuvākajos gados valsts austrumu robeža tiks arvien vairāk pilnveidota. Daugavpils pārvaldes dienesta organizācijas nodaļas galvenais inspektors robežsardzes leitnants Aivars Zvaigzne stāsta par ieceri gar zaļo robežu izveidot 12 metru platu drošības joslu. Tur būs takas robežsargiem, ceļi kvadracikliem, citiem transporta līdzekļiem. Potenciāli aktīvākas pārvietošanās posmos paredzēts izvietot īpašus siltuma jutīgus sensorus, kas reaģēs uz jebkuru dzīvu būtni, kura šķērsos robežu. Sākt šo darbu jau tagad kavē nenoslēgtais Latvijas un Krievijas robežlīgums.
Jānosaka Daugavas vidus
Specifiski dienesta uzdevumi ir Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļas robežsargiem. Viņu pārraudzībā ir 17 kilometru gara robeža, kas iet pa Daugavu, precīzāk, pa upes vidu. Atšķirībā no ezeriem, kur robežu var precīzi iezīmēt ar bojām, Daugavā tas nav izdarāms, jo ūdens līmenis ir mainīgs, īpaši pavasarī.
Taču A. Zvaigzne skaidro, ka problēmu nav, ir laba sadarbība ar kolēģiem Baltkrievijā. arī pierobežas iedzīvotāji pa šiem gadiem apjautuši, ka viņi tagad dzīvo īpašā vietā un ka nedrīkst upi šķērsot, kā ienāk prātā. Robežsargiem ir moderni kuteri, kas spēj nodrošināt operatīvu kontroli. Netālu, Kaplavā, uzbūvēts augsts novērošanas tornis, no kura pārskatāms liels pierobežas posms, arī Daugava.
Kamera vēro robežu
Vairākās vietās robežu vēro jutīgas kameras. Ielūkojoties Pasienes robežapsardzības nodaļā izvietotos monitoros, skaidri redzama apkārtne, cilvēku gaitas mājās, kas atrodas tikai pārdesmit metru no robežas. Piedrujā kameras spēj aplūkot kaimiņu, baltkrievu robežsargu, vagoniņa apkārtni.
Jāteic, ka pretēji Latvijas, nu arī ES robežsargu atvērtībai, stāstot par savām iecerēm, veiksmēm, problēmām, tehnikas, dzīvnieku demonstrējumiem, ar otru pusi – Baltkrievijas un Krievijas robežsargiem – jābūt ļoti uzmanīgiem. Terehovā nav vēlams fotografēt pretējo Buračku RKP virzienā. arī Draudzības kurgāna teritorijā kaimiņu zeme ir vienīgi acīm skatāma. Padomju laika īpašais slepenības režīms te joprojām ir spēkā.
