Avīzītē jau izveidojusies tāda kā rakstu sērija par «Statoil» degvielas uzpildes staciju Bauskā.
Avīzītē jau izveidojusies tāda kā rakstu sērija par «Statoil» degvielas uzpildes staciju Bauskā. Taču kur lai citur vienkāršais cilvēks vēršas, lai vēstītu par tām nebūšanām, kas virmo aiz ārēji it kā prestižās iestādes fasādes.
Tā kā ikdienā braucu ar personisko auto, benzīnu šajā degvielas uzpildes stacijā iegādājos gandrīz vai katru dienu, turklāt bieži izmantoju mazgātavas pakalpojumus, šeit esmu apdrošinājis arī savu un sievas autoīpašnieku civiltiesisko atbildību.
Sekojot reklāmai un ņemot vērā to, ka esmu biežs degvielas uzpildes stacijas klients, nolēmu iegādāties arī «Statoil Extra» karti. Izpētot visus nosacījumus, tie šķita pieņemami, jo kādēļ gan neizmantot iespēju nopelnīt liekus piecus latus. Vairākus mēnešus nebija nekādu pretenziju. Centos izmantot visus piedāvātos pakalpojumus, kas palielina punktu skaitu, pat mašīnas apdrošināju.
Neskaidrības radās, kad nejauši pievērsu uzmanību čeka izdrukai, kā tiek skaitīti punkti. Likās mulsinoši, ka nedēļas garumā to skaits nereti palika iepriekšējais, kaut arī biju pircis ne vien degvielu un pārtikas produktus, bet arī izmantojis automazgātavas pakalpojumus. Šķita neiespējami, ka «Statoil» pret klientiem varētu būt negodīgs. Taču punktu skaits manos čekos turpināja svārstīties – te palielinājās, te atkal vairāk nekā nedēļu «iestrēga». Vislielāko neizpratni manī radīja tas, ka kādā izsniegtajā čekā bija uzrādīti 1885 punkti, taču nedēļu vēlāk (visu šo laiku stacijā iegādājos benzīnu) nevis palielinājās, bet saruka līdz… 1848. Vai tā būtu datora radīta kļūme? Vairākkārt vērsos pie degvielas uzpildes stacijas dažādiem darbiniekiem, taču pārsteidza viņu nekompetentie un haotiskie skaidrojumi. Cits apgalvoja, ka sestdienās un svētdienās nevienu no vadības nevar sazvanīt, tāpēc neko nezinot pateikt, vēl kāds apgalvoja, ka punkti sakrājoties līdz noteiktam daudzumam, tad pēc kāda laika (!) parādoties kases čeka izdrukā. No kādas citas darbinieces saņēmu atbildi, ka punktus skaitot tikai nedēļas vienā dienā!?. Kad beidzot punktu skaits sasniedza 5000, cerēju saņemt nopelnītos piecus latus. Taču… laipnā tonī tiku lūgts izmaksu vēl pagaidīt, vēl pašiem esot kaut kas šajā sakarā jānoskaidro…
Tas gan manī radīja sašutumu. Tā vietā, lai «Statoil» darbinieki palīdzētu izprast situāciju un novērst radušās domstarpības, paši tās rada. Nevaru izprast to, kā, šādā prestižā iestādē strādājot, darbinieki var nebūt informēti par pakalpojumiem, ko piedāvā. Kur tad lai klients rod skaidrību kaut vai par šīm kartēm, ja ne pie apkalpojošā personāla, kuriem savā sfērā nu acīmredzami trūkst kompetences. Un tas ir kārtējais apliecinājums, ka tās piespraudītes pie degvielas uzpildes stacijas darbinieku apģērba «Mēs varam palīdzēt» ir tukša formalitāte, reklāmas lēts triks. Tāpat kā «Statoil Extra» kartes…
A. B. Bauskā
