Latvijas likumdošana Saeimas, republikas novadu domju un pat daudzdzīvokļu namu kopsapulču balsojumos ļauj negatīvu viedokli aizstāt ar it kā neitrālo «atturos». Var pat vispār ierasties, nebalsot un pateikt, ka neko nezina. Patiesībā šos balsojuma veidus var uzskatīt par negatīviem.
Bauskas novada domes sēdē, lemjot par deinstitucionalizācijas projektu, astoņi deputāti «atturējās». To prasa likumdošana – noskaidrot, kurš ir par lēmumu, kurš pret un kurš atturas. Lai gan pēdējais pie esošās balsošanas sistēmas ir absolūti nejēdzīgs veids, kā parādīt savu attieksmi, jo rezultāts būs nemainīgs neatkarīgi no tā – vai tu esi «pret», «atturies» vai pat neierodies balsot. Gan Saeimā, gan novada domē, gan māju kopsapulcēs par lēmumiem skaitās nobalsots tikai tad, ja par lēmumu ir nobalsojusi vismaz puse deputātu vai nama dzīvokļu īpašnieku, pieskaitot vēl vienu balsi.
Ja balsojumos ņemtu vērā tikai «par» un «pret» balsis, tad atturēšanās balsojumam ir sava nozīme – kāds nav kaut ko sapratis vai baidās nobalsot nepareizi, nevēlas savu viedokli paust vai vienkārši neinteresē. Tad varētu pieci nobalsot «par», četri «pret», astoņi atturēties un vienalga balsojumu pieņemtu. Tomēr tā nav. Piemēram, Bauskas novada domē ir 17 deputātu, un jebkuram pozitīvam balsojumam vajag deviņas balsis. Neder nedz astoņi «par» un septiņi «pret», nedz pieci «par», trīs «pret», un deviņi «atturas». Pēdējā gadījumā patiesībā 12 nobalsoja «pret», un atturēšanās ir tik vien kā liekulība.
Dzīvē to varētu salīdzināt ar situāciju, kad blakus piekauj cilvēku, bet tu stāvi, skaties un klusē. Tam, kuru piekauj, no tā labāk nekļūst, ka tu noskaties un klusē. Rezultāts nemainās. Tāpat ar atturēšanos balsojumos – it kā tu neesi «pret», bet labāk no tā nevienam nekļūst.
