Laiku, kurā mēs dzīvojam, vislabāk raksturo vārds «pārmaiņas». Šī nestabilitāte cilvēkus vispirms ietekmē psiholoģiski – emociju un jūtu līmenī.
Laiku, kurā mēs dzīvojam, vislabāk raksturo vārds «pārmaiņas». Šī nestabilitāte cilvēkus vispirms ietekmē psiholoģiski – emociju un jūtu līmenī.
Bēgšana slimībā
Daudzi cenšas sevi piespiest sadzīvot ar drudžaini straujo dzīves tempu. Mediķi to dēvē par «bēgšanu slimībās». Māc nestabilitāte, bailes, nedrošība, bezcerība, bezpalīdzība, izmisums, vientulība, mokoša pienākuma izjūta, pārlieks perfektums. Šīs izjūtas pavada hronisks nogurums, galvassāpes, reiboņi, sirdsklauves, nervozitāte, nemiera izjūta, sāpes vēderā, apetītes trūkums, biežāka slimošana, miega traucējumi, svīšana u. c. stresa, depresijas pavadoņi.
Izdegšanas (angļu val. – ‘burned out’) un noguruma sindromu, depresiju, to diagnostiku un terapiju pētījusi ārste Gunta Ancāne, docente, Latvijas Medicīnas akadēmijas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja. Viņa secinājusi, ka nestabilā, mainīgā laika un vides ietekmē cilvēkiem rodas veselības problēmas. Citi fokusējas uz jūtām, savu emocionālo diskomfortu un savu pašsajūtu mēģina uzlabot, risinot savas psihiskās (emocionālās) problēmas. Savukārt tie, kam psihiskās veselības resursi nav pietiekami, fokusējas uz nepatīkamo emociju pavadoņiem – slimību attīstību.
Atpūta var ārstēt
Neviens negrib būt psihiski slims. Labāk skan, ja cilvēkam «ir kāda slimība», nevis viņš pats «ir slims». Cilvēks pats parasti noliedz, ka izjūt bailes, nedrošību par savu situāciju darbā, ģimenē, sadzīvē. Taču par to signalizē organisms – ir bezmiegs, nepārejošs nogurums, saasinās hroniskas kaites. Veidojas tā sauktā pseidoslimību epidēmija, kuras radīšanā iesaistās gan ārsti, gan pacienti. Pēdējos desmit gados populāras kļuvušas diagnozes – hronisks nogurums, izdegšanas sindroms, mokošas galvas, muguras sāpes, astēnija.
Pētījumi rāda – rūpīgi izmeklējot šādus ar pseidodiagnozēm slimus pacientus, visbiežāk viņiem konstatē trauksmi un depresiju, kas kļūst par stresa pārvarēšanas līdzekli.
Galvenā ārstēšana ir atpūta, lai cilvēks nonāktu harmonijā ar sevi un izjustu labsajūtu. Te noder gan ārstnieciski pasākumi sanatorijā, sportošana, dziedāšana, tūrisms, nodarbes, kas ļauj uz kādu laiku izrauties no vides, kas rada un uztur stresu. Ne mazāk svarīga ir organisma spēcināšana.
Svarīgs arī uzturs
Turpinoties stresa iedarbībai, minētie simptomi var radīt nopietnus draudus veselībai, attīstoties par kuņģa čūlu, cukura diabētu, sirds slimībām, depresiju.
Cīņai ar stresu ārsti iesaka veselīgu dzīvesveidu, pareizu uzturu un aktīvu atpūtu. Dakteris Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidents, atzīst – ja cilvēks ir stresa ietekmē, organisms ikdienā lietotos produktus izmanto citādāk. Var zust līdzsvars starp organisma oksidēšanās un reducēšanās procesiem. Svarīgi, lai cilvēks uzņemtu pietiekami daudz antioksidantu – vitamīnu (C, E) un karotenoīdu (luteīns, likopēns, betakarotīns).
Liela nozīme ir ēšanas paradumiem. Kalorijām bagāts ēdiens ar taukiem un cukuru, maltīte no rafinētiem, konservētiem produktiem var apgādāt organismu tikai kvantitatīvi. Ikdienas uzturā vairāk jālieto pilngraudu produkti, svaigi augļi, dārzeņi un zaļumi. Ja tas neizdodas, nepieciešami preparāti ar antioksidantu iedarbību, tos iesaka ārsts.
P. S. Publikācijas sagatavošanā izmantoti materiāli no konferences «Stress, nogurums, izsīkuma sindroms – mūsdienīgi problēmas risinājumi».
***
Aizņemtu cilvēku slimību cēloņi un simptomi
Cēloņi
Laika trūkums,
neskaidri mērķu un uzdevumu formulējumi,
informācijas trūkums,
nepietiekams darbības finansējums,
konflikts starp darbu un izklaidēm.
Simptomi
Enerģijas trūkums,
grūtības koncentrēties,
alerģija,
galvassāpes,
nervozitāte,
miega traucējumi,
nepareizi ēšanas paradumi,
problēmas seksuālajā dzīvē,
imūnsistēmas pavājināšanās,
uzbudinājums, dusmas un nogurums.
