Ceļosim! Dārzu un bulvāru pilsēta Dņepras krastā.
Ceļosim! Dārzu un bulvāru pilsēta Dņepras krastā
Vēlā vakarā Kijevas centrā sēžam latviešu Šmanderu ģimenei piederošā omulīgā konditorejā “Bidenskije buločki”. Kūciņas drīkstam nogaršot bez maksas. Kad neformālajā tusiņā ierodas vēstnieks Atis Sjanīts, par kūkām aizmirstam un diplomātu apberam ar daudziem jautājumiem par Ukrainas sadzīvi, kultūru, notikumiem politiskajā arēnā.
Baznīcu un rūpnīcu silueti
Mēs, Latvijas žurnālistu grupa, Ukrainā neesam tūrisma ceļojumā, bet vērojam prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes norisi. Tādēļ iespaidi galvenokārt krājas no garāmslīdošiem mirkļiem, kas Kijevā skatīti pa autobusa logu, kā arī iztaujājot Latvijas diplomātus vai uz ielas uzrunājot vietējos iedzīvotājus. Tomēr, arī sakāpinātā tempā iepazīstot pilsētu, iespaidi ir gana spilgti un atmiņā paliekoši.
Kijeva ir dārzu un bulvāru pilsēta Dņepras paugurainajā krastā. Tajā jūtama eiropeiskas metropoles elpa, kas disonē ar padomju laika ačgārno izpratni par pilsētbūvniecību. Gluži neiederīgi vidē ir industriālie objekti, kas reizēm šķiet pat speciāli uzbūvēti nevietā, lai traucētu skatīt brīnišķīgo panorāmu ar daudziem baznīcu kupoliem un zvanu torņiem. Haotiska būvniecība ir daudzu pilsētu nelaime, kas Otrā pasaules kara laikā piedzīvoja smagus postījumus. Tāda ir Kijeva, arī mūsu pašu Jelgavai ir klājies līdzīgi.
Neskartas dabas klātbūtne
Un tomēr Ukrainas galvaspilsēta ir pievilcīga. Īpaši tās centrālā daļa ar izteiksmīgu, harmonisku 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma apbūvi, lieliski saglabātu ielu veco bruģi un kokos slīgstošiem namiem. Pilsētā ir ārkārtīgi daudz dārzu un parku. Tajos nav perfekti koptu zālienu, šur tur aug arī smilgas un pļavu zāles, bet nevīžības iespaidu tas nerada, jo neskartas dabas saliņas pilsētai palīdz elpot. Pretstatā mums, kijevieši kokus neuzskata par traucēkļiem – arī tos, kas nereti aug ietves vidū vai bulvāros sliecas pāri brauktuvēm.
Esot Kijevā, manu interešu lokā bija Rundāles un Jelgavas pils arhitekta F. B. Rastrelli darbības vēlīnā posma celtnes – Svētā Andreja katedrāle un Marijas pils, kas pašlaik ir viena no Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko oficiālajām rezidencēm. Tādas viņam Kijevā ir trīs.
Katedrāle, kas restaurēta 20. gadsimta 70. gados, ir viens no Kijevas lepnumiem, tāpat kā pilsētas senākā iela “Andrejevskij spusk” (“Andreja nogāze”). Tā savieno seno augšpilsētu ar Dņepras apakšējo terasi, sauktu par Podolu. Šeit atrodas galerijas, teātri, mākslinieku darbnīcas un 1991. gadā izveidotais “Vienas ielas muzejs”, kas veltīts tās vēsturei. Andreja nogāzē ir M. Bulgakova muzejs un Kaķa – Behemota slavenā skulptūra – atsauce uz romāna “Meistars un Margarita” varoņa Volanda ļaunos spēkus iemiesojošo runci.
Rezidence “Himēru mājā”
Marijas pils mūsu maršrutā nebija iekļauta, toties pamatīgi varējām aplūkot V. Juščenko otru rezidenci, kurā notika abu valstu prezidentu oficiālā tikšanās un preses konference. Ēka, ko kijevieši dēvē par “Himēru māju”, patiešām ir fantasmagoriska. Tā atrodas pilsētas galvenajā – Kreščatika – bulvārī. Jūgendstila nams 1903. gadā ir celts pēc vietējā arhitekta Vladislava Gorodecka projekta. Celtnes apjomu veido milzīgu jūras nezvēru, čūsku, eksotisku dzīvnieku un putnu skulptūras. Pēc arhitekta skicēm figūras cementā ir atlējis itāliešu tēlnieks Elio Sala.
Gan par šo namu, gan pašu V. Gorodecki ir daudz leģendu. Kāda vēsta, ka arhitekts ar amata brāļiem saderējis, ka uz Kijevas būvuzņēmēju biedrībai piederošās zemes tikai viņam izdosies saņemt atļauju ēkas celtniecībai. Vēl cits nostāsts, kas tautā ir populārs, apgalvo, ka dīvainais plastiskais risinājums ar zemūdens pasaules briesmoņiem ir arhitekta veltījums noslīkušajai meitiņai. Toties oficiāli apstiprināts ir fakts, ka 1917. gadā V. Gorodeckis emigrēja uz Teherānu, kur Irānas šaham uzbūvēja pili un teātri.
Esot Kijevā, vajadzētu veselu dienu ieplānot pilsētas slavenākās vietas – Pečoru Lavras – apmeklējumam. Milzīgā ansambļa teritorijā atrodas 15 baznīcu, muzeji, kapenes ar svēto pīšļiem, Valsts vēstures bibliotēka. Galvenā, Debessbraukšanas katedrāle tika atjaunota 2000. gadā. Mūsu rīcībā bija nepilna stunda, tādēļ paguvām uzmest skatu kapenēm, mūku iekoptajiem rožu dārziem un svētceļnieku nebeidzamai plūsmai.
***
uzziņai
Ukrainā ir 60 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsētā Kijevā – vairāk nekā 2,5 miljoni.
Kijevā ir dzimis rakstnieks Mihails Bulgakovs, abstrakcionisma pamatlicējs Kazimirs Malēvičs, Holivudas aktrise Mila Jovoviča un citas ievērojamas personas.
Sakrālais ansamblis – Kijevas Pečoru Lavra – ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Naudas vienība Ukrainā – grivna. Desmit grivnu ir pielīdzināmas aptuveni vienam latam.
No šī gada 25. līdz 27. jūnijam notika Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmā valsts vizīte Ukrainā.
