SIA «Stelpes konservi» rit gurķu un kabaču marinēšana. Strādā desmit darbinieku – vietējie un Vecumnieku pagasta iedzīvotāji, teic uzņēmuma direktors Ēvalds Jankevics.
SIA “Stelpes konservi” rit gurķu un kabaču marinēšana. Strādā desmit darbinieku – vietējie un Vecumnieku pagasta iedzīvotāji, teic uzņēmuma direktors Ēvalds Jankevics.
Darbs ir organizēts vienā apmēram astoņu stundu ilgā maiņā. Šim uzņēmumam, kas izveidots 1992. gadā, tāpat kā citiem rajonā un valstī, trūkst kvalificēta darbaspēka un vienkāršu strādnieku.
Dārzeņus uzņēmumam piegādā Bārbeles, Skaistkalnes, Vecumnieku, Codes, Iecavas, vietējie, Stelpes pagasta zemnieki un gurķu un kabaču audzētāji no Lietuvas. Dārzeņu raža nav tik liela kā citus gadus, to ietekmējis lielais sausums. Gurķus un kabačus atved no rīta un vakarā. Karstā laikā lielu daudzumu nevar paņemt. “Pieņemam tik, cik pēc grafika var salikt burkās vienā dienā,” skaidro direktors.
Gatavo produkciju stelpieši sūta uz Rīgu un realizē sabiedrības lauku veikalos Stelpē, Vecumniekos un Vallē Aizkraukles rajonā. Tirgotavas savulaik izveidotas kā “naudas āderītes”, lai to varētu ieguldīt ražošanā. Lieltirgotājiem preci dot nav izdevīgi, jo tie prasa lielas atlaides.
Pērn “Stelpes konservu” ražotnē veikti lieli remonti un vairāki iekārtu uzlabojumi. Sabiedrība ir ieguvusi Pārtikas uzņēmuma atzīšanas apliecību. “Tas bija sarežģīti. Pulka naudas aizgāja un daudz papīru bija jāsagatavo,” saka direktors. Priekšdienās uzņēmums plāno iegādāt iekārtas.
Stelpiete Inese Latūna ir apmierināta par darba apstākļiem uzņēmumā. Arī atalgojums ir pietiekams. Konservētāja Līga Dišlere no Vecumniekiem sabiedrībā strādā otro sezonu. Viņa uz darbu dodas ar sabiedrisko transportu. Meistare Dzintra Polika uzņēmumā strādā trešo gadu. Viņasprāt, darba apstākļi ražotnē ir ciešami. Mazā uzņēmumā nevarot gaidīt, ka būs kā lielā ražotnē.
Pašlaik uzņēmējiem klājas grūti. Poļu un lietuviešu produkcija maksā mazāk, iespējams viņu produkta pašizmaksu samazina lētāka elektroenerģija. Ārzemju konkurenti nosit cenu, ko savukārt novērtē pircēji. Šo iemeslu dēļ uzņēmumam palika pāri daļa pērn saražotās produkcijas. Pašlaik to gatavo saskaņā ar līgumiem.
Dārzeņu pārstrādātājiem jākooperējas, uzskata Ē. Jankevics. Bauskas rajonā šādu uzņēmumu vēl ir trīs – sabiedrības “Esa” un “Kronis” Codes pagastā, “Pils K” – Gailīšu pagastā. Apvienojoties mērķtiecīgāk izmantotu transportu un darbinieku resursus, varētu specializēties un izveidot komercdienestu ar menedžeriem. Pat lielie tirgotāji apvienojas.
SIA “Pils K” direktors Imants Selans piekrīt Stelpes uzņēmuma vadītājam: “Apvienībās vai kā citādi jākooperējas noteikti. Tas notiek visā pasaulē. Taču latvieši šajā ziņā ir grūta tauta. Tomēr ekonomika uz to piespiedīs.” Viņaprāt, Bauskas rajonā ir izcili apstākļi, lai audzētu un pārstrādātu gurķus, zaļos zirnīšus u. c. Kādreiz tā bijis padomju gados, to vajadzētu atjaunot. “To varētu sākt jaunie,” noteic sabiedrības “Pils K” direktors.
