Gaidīšana gluži vienkārši ir dzīves garšas aromātiskākā piedeva. Jauki, ja gaidām svētkus, kaut ko patīkamu.
Gaidīšana gluži vienkārši ir dzīves garšas aromātiskākā piedeva. Jauki, ja gaidām svētkus, kaut ko patīkamu. Tad mūsos pulsē pozitīvais un pacilājošais nemiers, kas dod papildu enerģiju. Diemžēl nereti jāuzklausa stāsti par gluži citādāku gaidīšanu. To autori saprotamā kārtā vēlas palikt anonīmi, jo viņi taču zina, ka par atklātību sagaidāmās nepatikšanas vērsīsies pret viņiem un maz kas būs panākts.
Epizodes, kas palikušas atmiņā, saistītas ar lauku saimniekiem. Ilggadēja piena nozares pārzinātāja pēc jaunās novietnes celtniecības runāja skaudri un tieši: “Ja lopkopībā mēs strādātu tāpat kā būvniecībā, Latvijā lielākā daļa lopu būtu nosprāgusi un nozare iznīktu.” Izrādās, termiņi stiepās un vilkās. Labi, ka, ziemai atnākot, lopus varēja iespiest vecajā novietnē. Vēl viena situācija citā pagastā. Kuru katru brīdi klāt būs jaunas, modernas lopkopības mītnes nodošana ekspluatācijā, tomēr cerības atkal jābremzē. Izrādās, projektētāji paredzējuši par mazu spriegumu, jaunieliktais kabelis slodzi neturētu. Kas atliek – jābūvē no jauna, un atklāšanas datums atkal tiek pārcelts. Zināms jau ir izskaidrojums, jo celtniecības bums ir radījis šajā nozarē pārkaršanu, cietēji ar sakostiem zobiem samierinās.
Vēl pavisam svaigs šīs smagās gaidīšanas piemērs. Pagājušajā piektdienā redakcijai zvanīja kāds pavisam noraizējies vīrs. Šajā gadā viņš nav saņēmis nevienu santīmu par akciju sabiedrībai “Bauskas piens” piegādāto produkciju. Klāt bijusi pēdējā diena, kad jāpārskaita nauda par plēvi, kas vajadzīga saimniekošanā, lai gūtu iztikšanu, nevis ietu uz pašvaldību lūgt sociālo pabalstu. Izrādījās – bankas kontā tikai santīmi vien palikuši, no gaidītās piena naudas tukšpadsmit.
Katram privātuzņēmumam ir sava politika darbā ar klientiem. Tomēr, regulāri uzklausot telefonzvanus ar lūgumu palīdzēt saņemt maksu par piegādāto izejvielu, nesaprotu, kāpēc tik smagi tiek apdalīti mazo ganāmpulku īpašnieki. Pieņemsim, pāris mēnešu kavējas maksājums, bet kopš gada sākuma nesaņemtā nauda ir kā sāls svaigā brūcē. Kaut arī esmu uzklausījusi “Bauskas piena” administrācijas skaidrojumus par maksājumu kavēšanu, nav saprotams, kādēļ pavasara periodā nelielajiem piegādātājiem kaut mazāko daļu nopelnītā neieskaita bankas kontā.
