Saulainieši svin saulainu simtgadi.
Saulainieši svin saulainu simtgadi
Aptuveni divi tūkstoši tuvāku un tālāku viesu 19. jūlijā pulcināja Saulaines profesionālās vidusskolas simtgades svinības.
Piederību bijušajai mācību iestādei ar klātbūtni svinīgajā notikumā apstiprināja dažādu gadu absolventi – sirmi kungi, cienījamas dāmas un vēl pavisam jauni ļaudis. Viņu vidū bija tādi, kuri šīs vasaras svarīgāko notikumu sarakstā pirmajā vietā likuši kādreizējās skolas apmeklējumu.
Gada galvenais notikums
Laura Trasūne, kura jau ilgāku laiku strādā Lielbritānijā, “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Palaidu garām Līgo dienu, arī uz lielajiem Dziesmu svētkiem neierados, jo ļoti vēlējos būt Saulainē skolas simtgades svinībās.” Katram absolventam ir savs piesaistes magnētiņš bijušajai mācību iestādei, taču satikšanās prieks, labestība un gaišs starojums tik daudzu cilvēku acīs, šķiet, spēja apturēt draudīgu negaisa mākoņu tuvošanos Saulaines stadionam, kur bija organizēta svinīgā ceremonija un svētku balle. Visus sildīja gan vēlīgā saule, gan saskarsmes pozitīvais uzlādējums.
Mācību iestādes direktors Jānis Beķeris savā uzrunā atgādināja, ka Saulaines apaļās jubilejas gads ir sakritīgs ar Latvijas valstiskuma 90. gadskārtu, kā arī iet vienā ritmā ar laiku, kad Rīgā notiek Dziesmu un deju svētki. Un līdzās šīm mūsu zemes spēka izpausmēm ir vēl viens – Saulaines spēks. Direktors sveica visus absolventus, uzsverot, ka viņi ir galvenie skolas vēstures veidotāji.
Vēstures ceturtais krājums
Svētku dalībnieki atzina, ka viņi jūtas gaidīti. Bija manāms, cik daudz ir izdarīts, gatavojoties lielās jubilejas svinībām. Direktora vietniece audzināšanas darbā Anita Jumburga neslēpa satraukumu par ceremonijas norisi, kas gan ieilga un labi iecerētie videokadri vasaras dienas gaišumā palika nesaskatāmi, taču koncerta vadītājs Māris Grigalis pārliecinoši raksturoja skolas katru desmitgadi. Savukārt videosižetos absolventi stāstīja, kas viņiem ir bijis nozīmīgs mācību gados un ko tie devuši visai dzīvei. Ģedemins Siliņš ir skolas 1959. gada absolvents, kā arī vēlāk bijis tās direktors. Viņaprāt, ļoti liela nozīme bijusi stingrajai mācību un praktisko nodarbību sistēmai un disciplīnai. Tā katras desmitgades absolventi raksturoja savu bijušo skolu, atklājot, ko tā viņiem devusi.
Šogad izdots grāmatas “Tēvzemes arāju cilts” ceturtais sējums. Tās redaktors, līdzautors un sastādītājs Artūrs Apinis sacīja, ka šajā sērijā apkopotas atmiņas, ievietoti absolventu saraksti un sniegti fakti un dati par mācību iestādi.
Ziedi un apsveikumu virtene
Bija daudz apsveikumu – no zemkopības ministra Mārtiņa Rozes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, Bauskas rajona Padomes un citiem. Skolas vadība, pedagogi un darbinieki tika apbalvoti ar Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības un pateicības rakstiem. Skolotāju rokās sagūla ziedi, ko viņiem dāvināja bijušie audzēkņi. Piemiņas veltes saņēma arī kādreizējie direktori, simt gados bijuši 22 šī amata pildītāji.
Balles ritmos visus aicināja grupa “Sestā jūdze”.
(Plašāku ieskatu svētkos varēsit gūt “Bauskas Dzīves” 25. jūlija numurā, īpašā atvērumā.
