Tuvojas vasara, un ceļmalās redzams, ka no ziemas miega modušies stopētāji.
Tuvojas vasara, un ceļmalās redzams, ka no ziemas miega modušies stopētāji.
Dzirdēts un vairākkārt lasīts presē, ka ar stopiem vairāki jaunieši esot visu Latviju apceļojuši, citi pat Eiropu un vēl tālākas zemes. Stopēšana esot pat kā slimība – kā vienreiz pamēģinot, tā nevarot beigt. Savas domas par stopēšanu «Bauskas Dzīvei» atklāja vairāki jaunieši.
Puiši:
17 gadu. – Uzskatu, ka tas ir normāli – stopēt. Var iegūt jaunus draugus, pabraukāt ar «biezajām» mašīnām, ietaupīt naudu un laiku, tomēr tas ir arī mazliet bīstami.
17 gadu. – Ir, protams, zināms risks. Vienreiz braucu no Pilsrundāles uz Bausku, nostopēju «biezo» mašīnu, biju mazliet nobijies, bet mani pamatīgi piebaroja ar dažādiem saldumiem. Patiesībā stopētāji uzskata, ka ir ļoti stilīgi, bet es tā nedomāju. Man pazīstama meitene no Latvijas ar stopiem aizbrauca līdz pat Eiropas otram galam.
16 gadu. – Lai gan liekas, ka ir aizraujoši un interesanti, tomēr tas ir pat ļoti bīstami, jo tagad ir daudz vulgāru, stulbu autovadītāju. Bet no šofera viedokļa raugoties, tas arī viņiem ir bīstami, jo stopētāji var apzagt, atņemt mašīnu. Secinājums: stopētājam ir jāskatās uz šoferi, bet šoferim uz stopētāju.
18 gadu. – Tas ir super, braukāju tikai ar stopiem, jo ir izdevīgi un ātri. Tomēr jāskatās, kurā mašīnā var un kurā nevar kāpt. Stopēšana ir mans dzīvesveids, bet stopētāji ir cilvēki, kuri nebaidās mest dzīvei izaicinājumu tieši sejā.
Meitenes:
17 gadu. – Stopēju un stopēšu, man patīk (tas ir lēti, izdevīgi un aizraujoši). Mans sapnis ir tā apbraukāt visu Latviju un varbūt ne tikai to. Nenoliedzami, tur ir vajadzīga drosme, bet galvenais ir nebaidīties. Parasti gadās jauki šoferi. Nāk vasara, un tad stopētāji sarosīsies ne pa jokam. Jauniešiem jau nav tās naudiņas, tāpēc jācīnās, kā māk.
17 gadu. – Es zinu daudzus draugus, kuri ļoti daudz ceļo stopējot. Pati to neesmu darījusi un domāju, ka arī nedarīšu, jo gluži vienkārši baidos. Par tiem, kuri to dara, neko sliktu nevaru teikt, vienīgi apbrīnot – drosmīgie!
18 gadu. – Tā noteikti ir laba lieta – stopēt. Pati gan to neesmu darījusi – pagaidām. Stopēšanai ir viens liels pluss: ietaupās nauda, autobusu biļetes taču ir tik dārgas, stopējot šāda problēma nepastāv. Domāju, šovasar varētu to izdarīt, protams, ja būs laba kompānija. Dzīvē vajag visu pamēģināt, kāpēc gan ne stopēšanu?
16 gadu. – Stopēju, parasti gan kopā ar kādu, tā ir drošāk. Man patīk stopēt, tas ir tik aizraujoši. Dažreiz ar draudzeni nav ko darīt – ejam pastopēt. Mamma nezināja, ka es stopēju, teicu, ka braucu ar autobusu, līdz brīdim, kad apstājās mašīna, kurā sēdēja arī mana māmiņa. Kā par brīnumu, mamma neko nepārmeta, tikai to, ka jaunībā darījusi tāpat. Man patīk stopēt. Tas ir ļoti, ļoti interesanti, it sevišķi vasarā.
Ar jauniešiem sarunājusies
INA RUBAŅIKA, rajona Bērnu un jauniešu centra žurnālistikas pulciņa dalībniece
