Bieži vien «ķēķa lamas» par slikto valdību un galvaspilsētas ierēdņiem dzirdamas ne tikai no nogurušiem «mazļautiņiem», bet arī pašvaldības deputātiem un amatpersonām, kuri tā mēģina novērst uzmanību no pašu nekompetences vai neizdarības. Tas patlaban jau katastrofāli izpaužas demogrāfijā, un nebūs ilgi jāgaida, kamēr sāks mazināties pašvaldību budžeta ieņēmumi.
Ikviens novads ir saimnieciska vienība, kurai vajadzīgs ne tikai noteikts vēlētāju skaits, bet arī pietiekami daudz pievienotās vērtības ražotāju, proti, uzņēmumu, kas ļauj nopelnīt darba ņēmējiem, maksājot pašvaldības budžetā ienākuma nodokli. Tas veido galvenos novada maciņa ienākumus, īpaši tad, ja pašvaldības darbinieki ir pārāk slinki vai neprasmīgi, lai ienākumus papildinātu ar Eiropas fondu dāvātajiem līdzekļiem.
Tāpēc nevar teikt, ka novadam nav svarīga privātās uzņēmējdarbības attīstība un atbalsts. Censties tikai vairot pašvaldības darbinieku skaitu ir strupceļa politika, jo agri vai vēlu «čūska apēdīs pati savu asti» – paši sevi apkalpojošie pašvaldībnieki vairs nevarēs no valsts atvēlētajiem līdzekļiem samaksāt pašiem sev piešķirtās lielās algas.
Cerams, vēl nav par vēlu deputātiem, kas vienlaikus ir pašvaldības algoti darbinieki, norausties no pašu uzceltā pjedestāla un ieklausīties uzņēmēju padomos. Ja kāds nespēj pārcirst postpadomju tieksmi privātajā ražošanā strādājošos nievājoši apsaukāt par «kapitālistiem», nākamreiz labāk nepiesakieties kandidēt vēlēšanās. Tas slikti beigsies sabiedrībai, kurā taču vēlas dzīvot arī jūsu bērni un mazbērni. Atrunāties, ka valsts nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu ceļiem, un vilcināties ar infrastruktūrai atvēlētās naudas apguvi jau ir teju noziedzīgi, jo novadu cilvēku maksātie nodokļi ir domāti vispirms viņu labumam, nevis saujiņas «savējo» komfortablai dzīvei.
