Koronavīrusa izraisītās slimības «Covid-19» laikā vairākums strādājošo studentu ir zaudējuši darbu, līdz ar to arī ienākumus. Aptuveni 10 000 Latvijas studējošo «Covid-19» krīzes iespaidā varētu pārtraukt akadēmiskās gaitas, liecina Latvijas Studentu apvienības (LSA) aprīlī veiktā aptauja.
Gandrīz puse strādā ar studijām nesaistītā jomā
Latvijā vienlaikus studijām regulāri strādā gandrīz puse pilna laika studējošo, un vidējais darba stundu skaits nedēļā sasniedz 31. Tas ir viens no lielākajiem Eiropā, liecina 2017. gada «Eurostudent» pētījums. Turklāt 48% studējošo strādā ar studijām nesaistītā jomā. Tādējādi viņi gūst nevis vērtīgu pieredzi izvēlētajā nozarē, bet gan zaudē laiku, ko varētu veltīt pilnvērtīgām studijām.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs uzsver, ka ir svarīgi studējošos noturēt augstskolās un palīdzēt jaunajiem speciālistiem.
Studentiem ir pieejams kredīts, ko var izmantot studijām un ikdienas izdevumu segšanai. Kredīts jāatmaksā tad, kad jaunietis studijas ir pabeidzis. «Esošajiem 3000 studentiem IZM piedāvā strādāt Latvijas valsts un privātajās augstskolās prasmju un iemaņu apgūšanai, par to saņemot 200 eiro mēnesī sešus mēnešus. Jaunie speciālisti varēs iegūt atbalstu bezdarba gadījumā, ja nav saņemts bezdarba vai dīkstāves pabalsts. Programma ir pieejama četrus mēnešus, saņemot 180 eiro mēnesī,» diskusijā stāstīja D. Stepanovs.
Sašutuši par notikušo sarunu tiešsaistē
Piektdien, 21. maijā, tiešsaistē skatītāji pamanīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji neatbild uz visiem jautājumiem.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska lasīja studentu sagatavotos jautājumus tiešsaistē platformā «YouTube»: «Kāds, jūsuprāt, ir iztikas minimums bakalaura līmeņa studējošajiem vienam mēnesim?» Uz to ministre atbildēja, ka tas atkarīgs no studenta. I. Šuplinska uzskata, ka ar 340 eiro mēnesī bez citiem finansējuma avotiem nav iespējams segt visus izdevumus. «Studentiem, kuriem nav ienākumu, ir jāvēršas pašvaldībā. Pašvaldība rūpējas par visiem iedzīvotājiem, studenti nav izņēmums!» sacīja
I. Šuplinska.
Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas absolvents, Rīgas Tehniskās universitātes students Otto Jānis Jansons pastāstīja, ka viņam piešķir bezdarbnieka pabalstu un stipendiju. «Esmu viens no laimīgajiem, taču mācību ziņā ir grūtāk – pagāja trīs četras nedēļas, kamēr sapratām tiešsaistes lekcijas, kvalitāte tiešsaistē zūd,» stāsta Otto Jānis Jansons, kurš uzskata, ka nosaukt ministrijas veidoto sarunu par diskusiju ir banāli. «Vienīgā skaidrā lieta, ko ministrijas pārstāvji teica, – ir vieglāk saņemt kredītus, pārējais, šķiet, ir liekulība, pretrunas un izvairīšanās no atbildēm. Ministre vienu brīdi izteicās, ka ir vajadzīgs students, taču citā teikumā viņa saka, ka ir svarīgas darba tirgus tendences un jāiet studēt nozarē, kur trūkst speciālistu,» teic O. J. Jansons, kurš studē starptautisko ekonomisko sakaru organizāciju un vadību, papildus darbojas augstskolas studentu parlamentā un ir studentu pašpārvaldes nodaļas vadītājs. Viņš turpina: «Uzskatu, ka vajag atrast studentus, kuriem klājas visgrūtāk. Jāatrod finansējums studentiem, kuriem nav finansējuma avotu, nav vecāku, pie kuriem var aizbraukt, nav budžeta vietu, nav darba. Man nepatika sarunā uzsvērtais, ka studijas apvienot ar darbu ir normāli. Vairums studentu nestrādā savā jomā, konkrēto darbu viņi iepazīst tikai tad, kad ir praksē.»
Svarīgi meklēt darbu jomā, kurā mācās
Beāte Kate Hegenbarte studē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni. Viņa pastāstīja, ka mācību darbu ir daudz. Dažreiz šķietot – pasniedzēji neiedomājas, ka arī citi uzdod kādu darbu. «Pozitīvi ir tas, ka ir vieglāk pieslēgties lekcijai. Tad, kad bija studijas klātienē, pati braucu katru dienu no Bauskas uz Rīgu, bet tagad var piecelties kaut desmit minūtes pirms lekcijas un mācīties, ierakstītu lekciju var vēlreiz noskatīties. Man nepatīk tas, ka ir daudz darbu datorā, kas tiek uzdoti pēdējā brīdī,» viedokli pauda jauniete, «dzīvoju pie vecākiem, ir iespēja studēt ar valsts galvoto kredītu. Strādāt un studēt ir labi līdz brīdim, kad vairs nevar «savienot» ar studijām. Lieliski, ka var strādāt jomā, kurā mācies. Daudziem studentiem darbs nav savienojams ar studijām, piemēram, studijas pilna laika klātienē un pilna laika pārdevējas darbs.»
