Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bauskas rajona nodaļā studējošajiem mācības joprojām nav sākušās.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Bauskas rajona nodaļā studējošajiem mācības joprojām nav sākušās.
Toties viņu neatlaidīgo prasību rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas sākt finansu pārbaudi vienā no lielākajām Latvijas pedagoģiskajām augstskolām.
Mācību maksu dēvē par ziedojumu
Iemesls tam ir pamatīgā neskaidrība par mācību maksām. Tas pašlaik skar ne tikai Bauskas nodaļas studentus, bet arī visus tos, kuri RPIVA kaut ko ir maksājuši par mācībām. Līdz šim augstskolai bija 11 vakara un neklātienes nodaļu rajonos.
«Bauskas Dzīve» saņēmusi informāciju no neklātienes nodaļas studentiem, kuri apliecina, ka pavisam maza daļa no maksas par studijām bija jāiemaksā augstskolas kasē. Ticis dots norādījums naudu pārskaitīt divos citos kontos. Vienā – kā ziedojums sabiedriskajai organizācijai «Izglītības inovāciju atbalsta fonds».
Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» datu bāzē «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka minētais «Izglītības inovāciju atbalsta fonds» reģistrēts 1997. gada 11. jūlijā. Šī atklātā sabiedriskā fonda mērķi ir plaši un tālejoši, paredzēts uzlabot Latvijas izglītības sistēmu, studentu izglītības līmeni, veikt skolu labiekārtošanu, palīdzēt skolām iegādāties mācību un tehniskos līdzekļus un tā tālāk. Fonda valdes priekšsēdētājs ir Juris Stabiņš. Valdes priekšsēdētāja vietniece Rūta Cipija, RPIVA vakara un neklātienes nodaļas vadītāja, valdes priekšsēdētāja vietnieces amats šajā fondā arī Tatjanai Strautmanei. Minēti vēl septiņi valdes locekļi – RPIVA izpilddirektors, pasniedzēji, Ventspils un Tukuma nodaļas vadītāja. Studējošo «ziedojumi» uzturējuši fonda dalībniekus un viņu idejas.
Vienas ģimenes uzņēmums
Šis sabiedriskais fonds ir viens no Jura Stabiņa jaunās privātās augstskolas dibinātājiem. Prasība par licences izsniegšanu pašlaik iesniegta Izglītības un zinātnes ministrijā, bet pati augstskola (SIA) Uzņēmumu reģistrā jau reģistrēta 2000. gada 3. maijā ar pilnvaru termiņu līdz 2003. gada 3. maijam. SIA valdes priekšsēdētājs – Juris Stabiņš. Šīs jaunās privātās augstskolas otrs dibinātājs ir SIA «Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija». Tās dibinātāju un dalībnieku uzvārdi ir vienādi, un tie ir Juris, Ruta un Jānis Stabiņi. Ģimenes uzņēmums dibināts jau 1992. gada 19. martā, taču «Lursoft» norāda, ka dati atjaunoti 2000. gada 21. jūnijā.
Mācību maksas pārējā daļa kā apdrošināšanas prēmija RPIVA studentiem bija jāpārskaita apdrošināšanas sabiedrībai «Austrumu alianse». «Bauskas Dzīve» ar «Lursoft» palīdzību noskaidroja, ka šīs apdrošināšanas sabiedrības pašreizējais nosaukums ir «Alianse». Tās dibinātāju vidū ir I. Bočkāns, V. Bugajs, V. Kalveršs, Ē. Kaža, V. Ļitviņenkovs, I. Matveičiks, V. Meļņiks, I. Mihailovs, dalībnieku vidū tādi nosaukumi kā «Baltijas Holdings», «Lukoil» un citi.
Neskaidrības satūkušas kā augonis
Lai nu kā, bet par labprātīgu ziedojumu sabiedriskam fondam un apdrošināšanas prēmiju studējošie nekādi nevarēja saņemt mācību maksas kompensāciju no Valsts Ieņēmumu dienesta. Tas arī radīja aizdomas, ka mācību maksu iekasēšanā RPIVA lieto neierastas un, iespējams, nelikumīgas metodes.
Pirmos signālus «Bauskas Dzīve» saņēma šī gada vasarā, uzzinot, ka augstskolai Bauskā ir parādi, ka tā nav samaksājusi par darbu pasniedzējiem. Nebija ilgi jāgaida, līdz septembra sākumā samilzušais «augonis plīsa». Pēc paziņojuma, ka Bauskas nodaļa ir nerentabla, vietējo studentu prasības pievērsa uzmanību augstskolai kopumā.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumā žurnāliste Jurim Stabiņam uzdeva jautājumu, kāpēc maksājumi RPIVA tikuši kārtoti šādā veidā. Rektors apgalvoja, ka tā esot izlēmis augstskolas Senāts. Bet kas tad vada Senātu, vai tajā noteicējs nav Juris Stabiņš?
Jāatgādina, ka Bauskas nodaļā vien 155 studenti pagājušajā mācību gadā par studijām iemaksājuši vairāk nekā 64 tūkstošus latu. 350 līdz 550 latu lielā mācību maksa gadā atlicināta gan no strādājošo nelielajām algām, gan iemaksāta no dažādu iestāžu līdzekļiem. Turklāt šādas summas prasītas arī par programmām, kas vēl nav akreditētas.
Atliek vien cerēt, ka Izglītības un zinātnes ministrijai pietiks laika, prāta, centības un, galvenais, – gribēšanas izprast, kur palikusi RPIVA studējošo maksātā nauda. Kurā fondā, kurā kabatā tā ieslīdējusi un kurš īsti ir ticis apdrošināts? RPIVA ir tikai viena no Latvijas 33 augstskolām. Vai IZM ir skaidrība, kas notiek pārējās?
