Pirmo reizi uzrakstīju pašvaldības iestādēm iesniegumus, ko dēvē par sūdzībām. Uz to mani mudināja Eiropas institūciju apmeklējums Briselē un apkures rēķins. Kāds tiem abiem sakars? Briselē vairākkārt nācās dzirdēt, ka no Latvijas lūgumraksti netiek saņemti, latvieši ir pacietības un samierināšanās kalngals, bet tā dzīvot nedrīkst.
Ar milzu grūtībām siltinājām dzīvojamo ēku Bauskā, lai sasniegtu savu gaišo mērķi – mazākus apkures rēķinus – un cilvēces dižo mērķi – energoresursu taupību un globālās sasilšanas mazināšanu. Izskatās, ka līdz tam tālu. Pērnajā novembrī nesiltinātā mājā ar «vārošiem» radiatoriem par apkuri samaksāju 65 eiro, šogad renovētā mājā ar aukstiem radiatoriem, jo dzīvoklī tiešām ļoti silti, man jāmaksā 114 eiro. Taupība unikāla! Eiropiešu iedvesmota, aiznesu iesniegumus uz vairākām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām. Lai gan šī misija nebija tīkama, no namu apsaimniekotājas SIA «Vides serviss» aizgāju labā noskaņojumā – darbinieces mani uzņēma lietišķi un sirsnīgi, kā savu klienti. Citā iestādē jutos pazemota, dzirdot atbildi – kāpēc te nesat savus iesniegumus, paši renovējat mājas un tad sūdzaties, paši stulbi balsojāt par apmaksas sistēmu. Tātad iedzīvotāji allaž vainīgi, arī šoreiz, kad paklausīja pašvaldības uzņēmuma ataicinātu gudru speciālistu ieteikumam, kā veidot apmaksas sistēmu.
Esam mēs, iedzīvotāji, labticīgi un gan jau arī stulbi. Lai nebūtu vēl stulbāki, vēlos pievērst uzmanību absurdajai situācijai. Ir pilnīgi skaidrs, ka «Bauskas siltumam», kur labi saprot, cik rēķini neadekvāti, roka nenotrīcēs nākammēnes man pieprasīt 200 vai janvārī 400 eiro. Tādēļ mums pašiem jāceļ trauksme, lai notiktu pārmaiņas. Runa nav par maniem rēķiniem, bet par to, ka mūs māna, uzskata par stulbeņiem un «bankomātiem», nevis klientiem, par kuriem rūpēties. Mums jāmācās no Eiropas, kā cīnīties par savām tiesībām.
