Akciju par mācību kavējumiem 3. oktobrī rīkoja un četru skolu sniegtās ziņas apkopoja Bauskas pilsētas Domes Sociālās palīdzības dienesta speciāliste Irina Gutjare.
Akciju par mācību kavējumiem 3. oktobrī rīkoja un četru skolu sniegtās ziņas apkopoja Bauskas pilsētas Domes Sociālās palīdzības dienesta speciāliste Irina Gutjare.
«Kāpēc jūs iepriekš nebrīdinājāt par akciju?» vaicājuši kādas skolas administrācijas pārstāvji. Vai tas varētu nozīmēt, ka mācību iestādes nav ieinteresētas sniegt patiesus datus un slēpj faktisko situāciju?
Izveidota profilakses komisija
Lai gūtu informāciju par stundu kavējumu iemesliem, «Bauskas Dzīve» 16. oktobrī apmeklēja pilsētas 1. vidusskolu un tikās ar direktores vietnieci mācību darbā Marutu Lagzdiņu. Viņas rīcībā nokļūst visas ziņas par stundu un mācību dienu kavējumiem 5. – 12. klasēs. Informāciju analizē parastās un paplašinātās pedagoģiskās padomes sēdēs, šogad izveidotajā skolas profilakses komisijā, vecāku sanāksmēs. Darbā tiek iesaistīti arī skolēnu pašpārvaldes – Mazā ministru kabineta – locekļi. Bauskas 1. vidusskolā profilakses komisija izveidota, lai nodrošinātu sociāli pedagoģiskas aktivitātes, lai ierobežotu stundu neattaisnotus kavējumus. Komisijā darbojas sociālais pedagogs, skolas psihologs, administrācijas un skolēnu pašpārvaldes pārstāvji. Uz sēdēm var aicināt rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālistu un rajona Policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspekcijas pārstāvi.
Profilakses komisijas nolikums paredz rīkot sanāksmes ne retāk kā reizi mēnesī. Tajās jānodrošina skolēnu – stundu kavētāju –, viņu vecāku un klašu audzinātāju klātbūtne. Komisija uzklausa uzaicināto personu ziņojumus, apspriež situāciju un lemj par tās uzlabošanas iespējām. Pagaidām grūti spriest, vai profilakses darbs būs efektīvs, jo komisija nodibināta 2000./2001. mācību gada sākumā.
Daudz attaisnotu kavējumu
Diemžēl arī attaisnotu kavējumu iemeslu ir vairāk, nekā pieņemts uzskatīt. Piemēram, šajā kategorijā ietilpst skolēnu obligātajās dežūrās pavadītais laiks, piedalīšanās sporta sacensībās un dažādos sarīkojumos, medicīnisko apskašu apmeklēšana. Maruta Lagzdiņa atzīst, ka stundas visvairāk tiek kavētas piektdienās, kad pieņemts rīkot sporta un kultūras aktivitātes mācību iestādē un ārpus tās.
Patvaļīgu aiziešanu no stundām veicinājusi savulaik vidusskolās ieviestā izvēles priekšmetu sistēma, secina mācību pārzine Rasma Rijniece. Nodarbību sarakstu neesot iespējams sakārtot tā, lai starp mācību stundām nerastos pārtraukumi. Apzinīgākie skolēni pacietīgi gaidījuši, bet daudzi devušies projām. Rasma Rijniece informē, ka šogad, sākot no 10. klases, visi programmā iekļautie priekšmeti ir obligāti. Dažas izvēles stundas vēl saglabātas 11. un 12. klasē.
Pārtraukumus starp nodarbībām radot arī telpu trūkums un pedagogu pārmērīgā slodze. Protams, skolotāji vēlētos, lai brīvstundās bērni sēdētu bibliotēkā un nevienam nesagādātu galvassāpes. To dara tikai daži. Parasti skolēni izvēlas citus laika pavadīšanas veidus – klimst pa ielām vai apmeklē spēļu zāles. Bauskas 1. vidusskolas administrācija ir sašutusi par spēļu automātu zāles atvēršanu skolas tiešā tuvumā – pārtikas veikalā «Oāze».
Pārliecināšana nav sekmīga
Zīmīgi, ka vārdu «bezspēcība» minēja arī pilsētas Domes bāriņtiesas priekšsēdētāja Velta Ločmele, risinot sarunu par neattaisnotiem mācību kavējumiem. «No skolām mēs saņemam ziņojumus par ģimenēm, kuru bērni sistemātiski neapmeklē skolu,» stāsta priekšsēdētāja. Ja mācību iestādē ar viņiem nevar tikt galā, atbalsts tiek meklēts arī Sociālās palīdzības dienestā. Patiesībā bāriņtiesas darbiniekiem nebūtu jāstaigā pa mājām un jāpārliecina bērni un vecāki par skolas obligātu apmeklēšanu. Tomēr kopā ar speciālisti Irinu Gutjari esam to darījušas, iesaistot darbā arī nepilngadīgo lietu inspektori. Mēs varam tikai izteikt nopēlumu un aicināt laboties,» ar nožēlu atzīst Velta Ločmele. Viņa domā, ka skolu vadība un klašu audzinātāji lielākoties aprobežojas ar faktu konstatēšanu un sistemātiski nestrādā, lai samazinātu kavējumus.
Neizglītots, bet paēdis
Ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu šogad skolās ieviestas sociālo pedagogu štata vietas. Pilna slodze paredzēta, ja mācību iestādē ir 600 skolēnu. Skolās ar audzēkņu mazāku skaitu sociālais pedagogs var strādāt pusslodzi vai ceturtdaļslodzi. Šo informāciju «Bauskas Dzīvei» sniedza pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve.
Taču neviens jauns speciālists neatrisinās situāciju, ja procesā neiesaistīsies visi skolu pedagoģiskie darbinieki. Inta Baltgalve uzskata, ka stundu kavējumu novēršanas programma konsekventi tiek īstenota Bauskas pilsētas vakara vidusskolā: «Tur par katru audzēkni viss ir zināms. Kavējumu iemesli tiek noskaidroti nekavējoties, turklāt šo darbu veic visi pedagogi, ieskaitot direktori. Neviens to neuzskata par apgrūtinājumu, lai gan vakara vidusskolas kontingents ir specifisks – daudzi strādā, citi dzīvo tālos pagastos.»
Pilsētas Domes Sociālās palīdzības dienesta speciālistei Irinai Gutjarei ir nedaudz atšķirīgs viedoklis. Viņa domā, ka vēl nav izzināti cēloņi, kālab vairāki bērni sistemātiski neapmeklē skolu, bet vecāki viņus pat nemudina to darīt. Tās ir smagas sociālas problēmas, kurās kā bezdibenī slīgst laucinieki un pilsētnieki. Nereti mazgadīgi bērni gadījuma darbos pelna maizes kumosu, nevis sēž mācību stundās. Ģimenēs par viņiem neviens nerūpējas, eksistence jānodrošina pašiem. Paliek tikai divas iespējas – mācīties un būt izsalkušam vai nopelnīt latu un reizi dienā paēst.
Fakti
3. oktobrī skolas Bauskā neapmeklēja 167 audzēkņi.
No viņiem Bauskas 1. vidusskolā neieradās 81, Bauskas pamatskolā – 33, 2. vidusskolā – 45, Kristīgajā pamatskolā – 8.
