Pekiniešu šķirnes sunītes Bellas allaž līksmās ačeles liecina, ka viņa ir laimīga. Baušķeniecei Mārītei Dābolai un viņas meitai Ilzei Bella liekas kā maza, mīļa meitenīte.
Pekiniešu šķirnes sunītes Bellas allaž līksmās ačeles liecina, ka viņa ir laimīga.
Baušķeniecei Mārītei Dābolai un viņas meitai Ilzei Bella liekas kā maza, mīļa meitenīte. Dzīvoklī kucīte jūtas īsta karaliene. Viņa kļūst greizsirdīga, ja saimniece mīļi pasauc kaķi Tomiņu. Tiklīdz ūsainītis sāk ripināt bumbiņu, sunīte veikli pieskrien un pasit bumbiņu citur. “Dzīvoklis nav domāts sporta mačiem. Ārā var izskrieties,” tā uzskata Bella.
Dzīvoklī Bellai ir gluži vienalga, kas notiek ar kaķi, taču ārā viņas nostāja mainās. Tur sunīte visus svešos kaķus aizdzen prom, lai nedomā aiztikt viņas peļu junkuru.
Viesmīlīgā kustone
Astoņus gadus vecā sunīte priecājas, ka joprojām var satikt savu mammīti Simbu. Ar pirmajiem saimniekiem – Metlānu ģimeni – Bella ir ļoti draudzīga. Ieraugot Zenona Metlāna mašīnu, kustonīte jož pakaļ, ko kājas nes. Kad viesos atnāk Simba, viņa mammīti pacienā ar kauliņiem. Ciemos viss garšo labāk. Arī Bella nepaliek parādā.
Mārīte un Ilze ir pārliecinājušās, ka Bella lieliski saprot cilvēku sarunas. Ja saimnieces vienojas par ciemos iešanu, sunīte sarosās. Viņa labi ielāgojusi, kuras Mārītes draudzenes allaž ar kaut ko pacienā, un pie viņām skriešus metas.
Izglābj dzīvību
Reiz Mārīte savu mīluli paņēmusi līdzi uz pagrabu. Tur kustonīte pamanījusies kaut ko salaizīties. Saimniece domājusi, ka tā ir žurku inde, un nobijusies ne pa jokam. Mārīte sazvanījusi feldšeres, kas Bellu kārtīgi sapotējušas, un viss beidzies laimīgi.
Ģimenes mīlule bijusi arī gādīga māmiņa astoņiem mazuļiem. Diemžēl divus gadus sunīte vairs nevar pildīt mātes lomu, jo saimniece nolēmusi, ka tā būs vieglāk dzīvoklī mītošam suņukam. Ārsti devuši mazas cerības, ka Bella narkozi pārcietīs, parasti mazo šķirņu kustoņu sirsniņas ir par vārīgām. Satraukumam nav bijis pamata. Kucītei ļoti nepatīk dakteri. Viņa zina, kur atrodas veterinārā klīnika. Ja ir jādodas gar autoostu, Belliņa sāk ātri skriet, lai tikai kāds neiedomājas viņu vest pie ārsta.
Visvairāk sunītei patīk pastaigas ārā. Vasarā to ir ļoti daudz. Mārīte un Ilze, braucot uz laukiem Skaistkalnē, suņu meitenīti ņem līdzi. Lai būtu vieglāk panest braukšanu, Bella aizmieg.
Laukos četrkājainā mīlule ir ļoti omulīga, labprāt peldas upē. Reiz Mārīte gan satraukusies, jo domājusi, ka sunīte ir pazudusi. Taču pēc laika saimniece pamanījusi, ka Bella vārtās pa zāli un mazie kazlēniņi skraida ap viņu. Ja saimniece guļ teltī, sunīte nakšņo līdzās, bet viņas miegs ir caurāks, jo jāuzņemas kārtīga sarga funkcijas. Bellai patīk laukos, viņa tik ļoti negrib braukt atpakaļ uz Bausku, ka kļūst neizkustināma.
Jauka izklaides vieta ir arī dārzs. Uz turieni ģimenes mīlule tiek vesta ar velosipēdu. Tagad Bellai ir savs grozs, kur cēli tupēt. Dārzā viņa rokas alās un pamanās noķert kādu peli.
Bella ciena kārtīgus cilvēkus. Viņa vienmēr ir kopā ar Domes darbiniekiem pilsētas sakopšanas talkās un ar visiem labprāt draudzējas.
