Vēl šodien nespēju nomierināties pēc trešdien redzētā un pārdzīvotā. Braucot pa klusu Bauskas ieliņu, pēkšņi ieraudzīju, ka liels vilku suns metas virsū deviņus desmit gadus vecam zēnam.
Vēl šodien nespēju nomierināties pēc trešdien redzētā un pārdzīvotā. Braucot pa klusu Bauskas ieliņu, pēkšņi ieraudzīju, ka liels vilku suns metas virsū deviņus desmit gadus vecam zēnam. Negantais dzīvnieks puiku nogāza gar zemi. Šķita, ka bērns tūdaļ tiks saplosīts. Neaprakstāmā satraukumā apstādināju mašīnu un kliedzu, cik spēju. Suns atkāpās no zēna. Bļāvu, lai puika skrien uz mašīnu. Abi patvērāmies automobilī. Izskatījās, ka no sētas izsprukušais nezvērs meklē nākamo upuri, jo virzījās uz kāda cita gājēja pusi.
Jutos šokēta un ātrumā nespēju saprast, ko darīt. Par laimi, atradās suņa saimnieks. Viņš bija dzirdējis izmisīgo bļaušanu un savāca asinskāro mājas sargu. Noskaidrojās, ka suns jau iepriekš parādījis neganto dabu. Šis nebija pirmais cilvēks, kuru vilcenieks sakodis.
Domas darbojās drudžaini. Sakostajam un pārbiedētajam bērnam vispirms piedāvāju braukt uz slimnīcu, bet zēns kategoriski atteicās. Nogādāju viņu mājās.
Par notikušo nespēju klusēt, jo esmu novērojusi, ka Bauskā parādās aizvien vairāk lielu, spēcīgu mājas sargu. Brīžiem pat domāju, – kam gan pilsētā vajadzīgi milzu suņi, to īstā vieta ir laukos. Nezinu, varbūt saimnieku neprasmes vai nevēlēšanās dēļ Bauskā dzīvnieki netiek audzināti un viņu rīcība var būt neprognozējama. Darbojas taču suņu skola. Vai tiešām jānotiek traģēdijai, lai suņu turētāji sāktu domāt un saprast, ka asinskārs un nevaldāms dzīvnieks ir drauds apkārtējiem? Ja es nebūtu gadījusies tobrīd uz ielas, – kas varētu notikt ar bērnu?
Redakcijas P. S. «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka pēc šī ārkārtējā incidenta saimnieks dzīvnieku aizvedis uz rajona Veterināro pārvaldi, kur vilku sugas suns iemidzināts un pēc tam kremēts. Mājas sargs turēts pie ķēdes, bet iemanījies no tās atsvabināties. Tā noticis arī trešdien, kad tas uzbruka bērnam.
