Brīvdienu māja, kurā reti iegriežas saimnieki, var pazaudēt dvēseli – īpašo gaisotni, ko sniedz cilvēku klātbūtnes enerģija. Tā uzskata dizainere LAURA UŠČA.
Brīvdienu māja, kurā reti iegriežas saimnieki, var pazaudēt dvēseli – īpašo gaisotni, ko sniedz cilvēku klātbūtnes enerģija. Tā uzskata dizainere LAURA UŠČA.
– Šim namam nekas tamlīdzīgs nedraud, jo ik uz soļa ir jūtama īpašnieku veselīgā attieksme pret ārpilsētas dzīves telpas galveno funkciju – maksimālu komfortu, kas apvienots ar estētiskām kvalitātēm. Saimniekiem ļoti labi izdevies realizēt pārgalvīgu ideju, iegūstot pietiekami iespaidīgu papildplatību, kas, manuprāt, tiek racionāli izmantota. Veiksmīgs funkcionāls risinājums ir mazā virtuvīte. Veidota racionālu apsvērumu dēļ, tā vienlaikus ir kļuvusi par omulīgu stūrīti, kas caurspīdīgās sienas dēļ it kā saplūst ar citu funkcionālu zonu – halli. Šķiet, saimnieki rūpīgi un pārdomāti izvēlējušies apdares materiālus, domājuši par virsmu un faktūru saspēli, jo nekas neizskatās no veikala plaukta nejauši “pagrābts”. No savas pieredzes zinu, ka tas nav vienkārši, toties garantē labu rezultātu.
Te var redzēt labu paraugu, kā mierīgā, līdzsvarotā tonalitātē ieturēta telpa vienlaikus var būt aktīva. Valda uzskats, ka virtuvēm vajadzētu izmantot intensīvu, uzkrītošu krāsojumu, bet tas nav likums, kas obligāti jāievēro. Telpā krāsas var “ienest” cilvēki ar apģērbu, temperamentu, virtuves priekšmetiem. Viss ir atkarīgs no izjūtas. Līdzsvarotību un harmoniju iespējams panākt gan ar monohromu, gan polihromu gammu.
Rodas pārliecinošs iespaids, ka brīvdienu mājā ģimenei ik nedēļas nogali ir patīkami atgriezties. Tas patiešām ir nams dzīvošanai, nevis kaimiņu pārsteigšanai.
