Dievkalpojums, kurā piedalās Vaira Vīķe-Freiberga ar ģimeni, nav ikdienišķs gadījums Kanādas latviešiem, kuri atminas Latvijas prezidenti kā vienu no sava pulka, gluži vienkārši kā Vairu.
Dievkalpojums, kurā piedalās Vaira Vīķe-Freiberga ar ģimeni, nav ikdienišķs gadījums Kanādas latviešiem, kuri atminas Latvijas prezidenti kā vienu no sava pulka, gluži vienkārši kā Vairu.
Atcerēties pagātni
Tāpēc Otavas latviešu luterāņu dievnams 24. septembrī ir ļaužu pārpilns. mācītājs Māris Ķirsons ar draudzi sasveicinās neierasti: “Jūs, mani mīļie, piedzīvojat pārsteigumu – esat atnākuši uz baznīcu, un … nav eglītes. Nekas, kad atnāksit nākamreiz, eglīte noteikti būs.” Tā viņš pavelk uz zoba tos ļaudis, kuri tikai lielajos svētkos apmeklē baznīcu.
Pēc dievkalpojuma visi pulcējas baznīcas pagrabstāvā. Sadraudzības zālē, kur notiek sestdienas skolas nodarbības, apspriedes un saieti. Dāmu komiteja sarūpējusi cienastu, un prezidente sveicinās un runājas ar ļaudīm, atbildot uz jautājumiem. Saprotu, ka ir pavisam maz cerību te sastapt kādu, kurš trimdā nokļuvis no Bauskas rajona. Turklāt šiem cilvēkiem ar sirmām galvām tad jāatceras vismaz 60 gadu tāla pagātne.
Tomēr vaicāju padomu Mirdzai Rutulei. Dienu iepriekš tikāmies Toronto, kur notika Kanādas apgabala mācītāju un draudžu darbinieku sanāksme. Mirdza Rutule pašlaik dzīvo Otavā, bet iepriekš daudzus gadus bijusi Vinipegas draudzē, kas palīdzējusi Budbergas draudzei Brunavas pagastā. Mirdza Rutule it kā pie sevis vaicā: “Kurš te varētu būt no Bauskas?” Turpat līdzās atsaucas sirma kundze linu auduma kostīmā.
Saglabāt latviskumu
Sniedzot roku sveicienam, Zenta Štengels saka, ka viņas dzimtās mājas “Dravenieki” esot atradušās uz Svitenes un Rundāles pagasta robežas. Tur pagājusi jaunība, līdz 20 gadu vecumā viņa aizprecējusies uz Auci un tūlīt arī devusies bēgļu gaitās. Kanādā abi ar vīru dzīvo kopš 1951. gada, un nevienu novadnieku pa šo laiku nav nācies satikt. Latviskumu saglabāt nākamajās paaudzēs nav viegli, saka Zentas kundze. Meita Daina, precējusies ar kanādieti, dzīvo Pīterboro. Mazmeitai Džūlijai ir divi bērni, bet ne Nikola, ne Ovens latviski nerunā.
Ziemeļamerikā izdotajā laikrakstā “Laiks” izlasot, ka Bauskā iznākusi grāmata “Rētas” ar rajona izsūtīto ļaužu likteņstāstiem, Zentas kundze lūgusi Rīgā dzīvojošiem radiniekiem to sameklēt. Lasot grāmatu, viņa atradusi arī svitenieku vārdus, ko pazinusi jaunībā. Uzzinot, ka šo grāmatu izdevis laikraksts “Bauskas Dzīve”, kurā strādāju, Zentas kundze kļūst vēl atklātāka un stāsta, ka ir sūtījusi žurnāla “Jaunā Gaita” komplektus Bauskas 1. vidusskolai un gatavojas to darīt vēl. Ja vien zinātu, ka Latvijā jauniešus šis izdevums interesē.
Atbalstu valodas mācīšanai
Bauskas 1. vidusskolas informācijas centra vadītāja Inta Dzelzkalēja par šo vēsti ir iepriecināta un apliecina, ka sūtījums ir saņemts. Vienīgais, nav bijis zināms, kam pateikties. Viņa vēl piemin Kanādas pilsētā Hamiltonā dzīvojošo Ēriku Peniķis, kura par atbalstu skolai 2005. gadā saņēmusi Draudzīgā aicinājuma medaļu.
Pēdējos gados šī kundze, kurai februārī būs 90. dzimšanas diena, sūtījusi skolai līdzekļus dažādu kulturāli izglītojošu aktivitāšu atbalstam. Tā bijis iespējams sarīkot braucienu mazturīgiem vidusskolēniem uz Operu un citu teātru izrādēm. Naudas balvas saņēmuši labākie eseju rakstītāji. Lasīšanas veicināšanas konkursā 2006. gada absolventi Mārcis Cielavs, Ieva Pumpure, Jana Mustermane un Diāna Eglīte saņēmuši naudas balvas no Ērikas Peniķis. 27. septembrī atsūtīta vēstule, kurā viņa raizējas par Latvijas vēstures un latviešu valodas mācīšanu savā kādreizējā vidusskolā un atklāj gatavību sniegt vēl kādu atbalstu, stāsta Inta Dzelzkalēja.
No Kanādā sastaptiem novadniekiem vēl jāpiemin Mirdza Pārups, otaviete, aktīva draudzes locekle. Viņas dzimtas saknes nāk no Jaunsvirlaukas. Mūsu Valsts prezidentes vizītes laikā Baltiešu federācijas saieta mielastam 87 gadus vecajai Mirdzas kundzei nebija par grūtu izcept vairāk nekā 300 pīrādziņu.
