Bauskas invalīdu biedrības biedri šovasar devās ekskursijā uz Vidzemi. Šī brauciena īstenošanai biedrības valdes priekšsēdētāja Anna Šumska uzrakstīja projektu, ko apstiprināja Bauskas novada dome.
Izbraukuma diena bija tiešām patīkama un silta, ar ļoti daudziem jaukiem, interesantiem pārsteiguma brīžiem. Galvenais apskates objekts – Smiltene – skaista, zaļa, latviska mazpilsēta Vidzemē ar 3000 iedzīvotājiem. Tur mūs sagaidīja zinošs, elegants gids – Gunārs Auders. Ar šo interesanto cilvēku kopā pavadījām piecas stundas Smiltenē un novadā, kurā ir 14 000 iedzīvotāju.
Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā apcerē un pārdomās mūs ieveda ērģelnieces I. Rācenes atskaņotās mūzikas skaņas. Baznīca savdabīga ar to, ka ēkai ir izvirzījumi krusta veidā un iekšējās sienas rotā Māras krusti. 2001. gadā Smiltenē uzcelta jauna katoļu baznīca.
Bijām arī senākajā pilsētas daļā – Kalnamuižas teritorijā. Izgājām senpilsētas apli. Daudzie dižie, skaistie koki, senā arhitektūra, savdabīgā strūklaka uz akmens ar seniem rūnu rakstiem – tas viss dziļi iespiedies atmiņā. Tāpat kā Tepera ezers ar brīnišķīgo, lielo strūklaku un ūdens aizsprostu, ko pirmo reizi uzcēla 1901. gadā firsta Līvena laikā, bet 2015. gadā atjaunoja.
Bijām arī tautas lietišķās mākslas studijā. Tā darbojas līdzīgi kā Bauskā. Arī kantrimūzika mūs vieno ar Smilteni, tur darbojas pieci smilteniešu kantrimūzikas ansambļi. Sakoptā Smiltene mums ļoti patika.
Iepazinām Smiltenes novada Lejaskleperu latvisko mantojumu. Ar to mūs iepazīstināja sirsnīgā, ašā Līga Klepere. Sasmēlāmies enerģiju no «dvīņu» dižozola, saņēmām nelielu, bet tīkamu cienastu. Ezerlejās apskatījām dzīvnieku minizoodārzu. Atceļā padzērāmies un sasmēlāmies Vecsautiņu avota ūdeni.
Tālāk devāmies uz Vidzemes sirdi – Valmieru. Ar pilsētu mūs iepazīstināja Regīna Valtenberga. Valmierā varēja just jau lielpilsētas dvesmu. Daudz renovētu jauno daudzdzīvokļu māju. Bijām vecpilsētā, kur varēja redzēt Rātsupīti, kas turpat savienojas ar līkumoto, viltīgo Gauju. Pabijām arī jaunuzceltajā muzejā. Joprojām vēl tiek būvēts Jāņa Daliņa vārdā nosauktais stadions ar manēžu.
Sportiskā noskaņā devāmies uz Zilo kalnu. Tur saelpojāmies svaigo gaisu, pozitīvi uzlādējāmies, mazliet noguruši devāmies uz mājām.
Paldies firmai «Rundāles auto» un šoferītim Voldemāram Konrādam, kurš godam izturēja garo ceļojumu. Braucām 16 stundas. Paldies visiem labdariem!
Rieteklis: «Kas gan svešas zemes, salas/ Man ar savu greznumiņu,/ Ja es še pie Gaujas malas/ Dzirdu latvju valodu.»
