60 gadu jubileju svin Inta Siliņa Vecumniekos.
Inta Siliņa strādā Jaunmārupē un ik dienas veic vairākus desmitus kilometru, lai nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ. Tiesa, viņu ikdienas «ceļojums» nesatrauc, jo kopā ar dēlu un mazbērnu strādā darbu, kas tīkams, un dzīvo vietā, kas sirdij un dvēselei tik tuva. Arī «Bauskas Dzīve» ar jauko jubilāri tikās viņas darbavietā Jaunmārupē.
Liktenīga tikšanās
Inta par mājām sauc Vecumniekus. No šī pagasta «kāja nav sperta laukā», citur nav dzīvots visa mūža garumā. Viņa no pirmās līdz 11. klasei mācījusies Vecumnieku vidusskolā. Skolas laikā Inta dziedājusi meiteņu ansamblī un korī. Arī mācībās sekmējies – viss padevies pats no sevis. Vienīgi vizuālā māksla nav patikusi, bet krievu un vācu valodā sekmes bijušas augstas.
Jau skolas laikā Inta satikusi savu mūža mīlestību. «No skolas līdz mājām bija jāmēro astoņi kilometri. Braucu ik dienas ar autobusu, bet reiz es to nokavēju. Gāju kājām. Lija stiprs lietus. Dzirdēju, kā tuvojas auto un samazina ātrumu. Mani piedāvāja aizvest kāds simpātisks jauneklis gariem matiem. Tolaik nevienam nebija bail kāpt svešā mašīnā, un, tā kā lija, es iekāpu. Pa ceļam mazliet parunājāmies un, nokļuvuši līdz manām mājām, šķīrāmies. Tad retu reizi šo pašu jaunekli ievēroju atkal pagastā, līdz liktenīgā tikšanās bija laikā, kad vecāku lopiņus atbrauca apskatīt vetārsti. Viens no šīs kompānijas bija tas pats slaidais, garmatainais puisis. Vārds pa vārdam, tikšanās pēc tikšanās, un mēs apprecējāmies,» par vīru Laimoni stāsta Inta. Viņi laulībā nodzīvojuši 40 gadu, bet nu jau divus gadus diemžēl dzīvesbiedrs viņsaulē.
Strādā kopā ar ģimeni
Apprecējusies uzreiz pēc vidusskolas. Intai un Laimonim ir divi bērni – meita Līga un dēls Guntis. Kad atvases paaugušās, Inta strādājusi Vecumniekos par sakarnieci, pēc tam gandrīz desmit gadu par pastnieci. «Man darbs patika. Es biju saskarsmē ar cilvēkiem, un joprojām patīk komunicēt ar ļaudīm,» atklāj Inta.
Vēlāk Siliņi strādājuši sev. Saimniecībā apkopuši 45 hektārus zemes. Pamatnodarbošanās bijusi lopkopība. Tad apstākļi mainījās, nācās visu pārdot un sākt strādāt valsts darbu.
Inta jau vairākus gadus Jaunmārupē ir garāžu durvju ražošanas uzņēmuma noliktavas pārzine. Viņa darbojas kopā ar dēlu Gintu un mazdēlu Viktoru. Arī vīrs strādājis šajā uzņēmumā. «Ik rītu un vakaru mērot ceļu uz Jaunmārupi un atpakaļ man nesagādā grūtības. Es daru darbu, kas patīk, un labprāt atgriežos ik vakaru mājās. Mani viss apmierina, esmu priecīga,» smaidot saka Inta.
Ceļo un lasa
Inta brīvajā laikā apceļo Latviju, savukārt reizi gadā braucot pie meitas uz Angliju. «Vīram patika lidot, man ne visai. Interesanti bija uz Angliju braukt ar auto. Izbraukājām Eiropu un vēl ar kuģi ceļojām. Vīram gan nepatika. Viņam labāk lidot,» tradicionālo ceļojumu uz Angliju atceras Inta.
Jubilārei ir četri mazbērni – Viktors, kurš strādā kopā ar vecmāmiņu, desmit gadu vecie Mareks un Jānis, kā arī 19 gadu vecā studente Sindija.
Intai patīk puķes. Vairākas šķirnes aug arī pašas dārzā. Pēc darba viņa labprāt lasa grāmatas vai paskatās iecienīto seriālu. Ziņu raidījumus izvēloties reti. Visa informācija pa dienu jau pieejama internetā vai radio dzirdēta.
Intas Siliņas vēlme ir aizbraukt uz Vāciju. «Šī valsts mani vilina. Nemāku teikt, kāpēc, bet noteikti tur vēlētos aizbraukt,» teic jubilāre.
