Saldus Svētā Gregora kristīgās kalpošanas skolā nesen notika rekolekcijas par tematu «Svētais Gars. Atjaunotne un evaņģelizācija trešajā tūkstošgadē».
Saldus Svētā Gregora kristīgās kalpošanas skolā nesen notika rekolekcijas par tematu «Svētais Gars. Atjaunotne un evaņģelizācija trešajā tūkstošgadē».
Uz Saldu devās arī Bauskas katoļu draudzes locekļi Juris un Aija Ušerovski.
Rekolekcijas ir īpaši rituāli, kas palīdz ticīgajiem koncentrēties un garīgi atjaunoties. Šī prakse Latvijā kļūst aizvien populārāka. Rekolekcijas ir starpkonfesionālas. Tas nozīmē, ka rituālos var piedalīties jebkuras konfesijas pārstāvji un cilvēki, kuri vēl meklē Dievu.
Kristiešu tikšanās Saldū bija mierīga un apskaidrota, pārdomās dalās Aija Ušerovska. Rekolekcijas vadīja Vatikāna starptautiskā katoļu harismātiskās atjaunotnes centra direktors Oreste Pesare. Kad Romas pāvests 1959. gadā lūdza Svēto Garu palīdzēt baznīcas iekšējai atjaunotnei, daudziem garīdzniekiem tas šķita negaidīti. Bīskapus, kuri atbalstīja pāvesta aicinājumu, sāka dēvēt par harismātiem (harisma – Svētā Gara īpaša dāvana, labvēlība). No tā laika katoļu draudzēs daudzviet pasaulē tika nodibinātas harismātiskās lūgšanu grupas. Mūsdienās šo kustību atbalsta pāvests Jānis Pāvils II, ar viņa svētību Vatikānā darbojas harismātiskās atjaunotnes centrs. Kustība kļūst populāra arī Latvijā. To pārstāv kopiena «Effata», kurā iesaistījušies vairāki Bauskas rajona kristieši.
«Svētais Gars, kas cilvēkā iemājo ar kristības sakramentu, daudzos gluži vienkārši «snauž». To nepieciešams atjaunot, lai attīstītu Dieva dotās dāvanas, saņemtu drosmi, spēku un mīlestību. Tāpēc ir nepieciešams sistemātiski apmeklēt rekolekcijas, kur pateikties Dievam, atvērt Viņam sirdi, koncentrēt domu enerģiju. Man šķiet, ka rekolekcijas ir ciešāka piekļaušanās Jēzum, kas dod iespēju ikvienam justies kā Jēzus mīļākajam māceklim Jānim,» uzskata Aija Ušerovska.
Kopīgas lūgšanas un Svētās Mises vadījuši katoļu, baptistu, luterāņu un vasarsvētku draudžu mācītāji. Tuvināšanās nenozīmējot konfesiju atšķirību likvidēšanu, bet gan vienotības pilnīgāku izpausmi.
