Ik gadu katoļu draudzes organizē svētceļojumus uz Aglonu, kur 15. augustā notiek Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki.
Ik gadu katoļu draudzes organizē svētceļojumus uz Aglonu, kur 15. augustā notiek Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki.
Katrs dodas šajā svētceļojumā ar noteiktu mērķi. Vieni iet, lai aizlūgtu par kādu, nožēlotu grēkus, citi cer gūt garīgu izaugsmi. Pārdomās par pagājušā gada svētceļojumu dalās studente Guna Pavloviča. Viņa uz Aglonu devusies, draudzenes pierunāta, arī intereses mudināta.
Guna atzīst, ka sākumā bijis ļoti grūti. Vienā dienā jāveic aptuveni 30 kilometru garš ceļa posms, jāiet neatkarīgi no laika apstākļiem. Naktis vajadzēja pavadīt skolu sporta zālēs. Tomēr šī ceļojuma laikā iegūtais atsvēra visas piedzīvotās neērtības. Lūgšanas, dziesmas, meditācija, draugu atbalsts iedrošināja nepadoties un noiet visu paredzēto maršrutu. Galapunktā sirds pildījās ar gandarījumu par to, ka veikts tāls ceļš. Nu varēja izjust prieku, mieru un piepildītību, ko sniedza redzētais un piedzīvotais Aglonā. «Divas nedēļas, kas tika pavadītas kopā ar pārējiem svētceļniekiem, iemācīja pacietību un paļāvību uz Dievu. Tas bija ne tikai grūtību, bet arī pārdomu laiks, kad es apjautu, cik daudz spēju tā vārdā, kurš mani ir radījis,» atceras Guna.
