Lai par līdzās esošo skaistumu uzzinātu arī citi, kādam ir jābūt stāstniekam.
Lai par līdzās esošo skaistumu uzzinātu arī citi, kādam ir jābūt stāstniekam. Tas jāmācās mūsu tūrisma nozares speciālistiem. Ne reizi vien ceļojumos ir nācies nobrīnīties par ekskursijām, kurās galvenā gudrība ir piesaistīt interesi komercijai.
Ungārijā gandrīz katrs tiek aizvests uz mazo pilsētiņu, kur atrodas marcipāna ražotne un muzejs. Brīnumus apskatījušais tūrists grib saldo garšu just mutē un nepaiet garām kārumu veikaliņam. Arī šaurās ieliņas un burvīgie pagalmiņi patiesībā ir nebeidzama tirgošanās vieta.
Ēģiptē aizved uz tējas dzeršanu beduīnu apmetnē. Tur nonākot, saproti, ka te no tevis gaida vienīgi banknotes un labākā izvēle ir ne dzert, ne ēst, nedz arī kam pieskarties, lai nesaķertu kādu vēderkaiti. Taču tas ir vietējais kolorīts.
Nesen Latvijas Radio neviļus dzirdēju sajūsmas pilnu stāstījumu par skaisto nobraucienu pa Mēmeles upi no Skaistkalnes līdz Bauskai. Vai daudzi no mums to ir izbaudījuši? Tie, kuri izjoņo Bauskai cauri uz Rundāles pili, pārsteigumus sološai vietai paskrien garām. Pie Bauskas pilskalna Mūsas krastā ir vērojami unikāli dolomīta iežu atsegumi, kādu nav nekur citur Latvijā. Pārsimt metru tālāk ir vieta, kur, Mūsai un Mēmelei savienojoties, piedzimst Lielupe. Te tik vest un vest tūristus! Ķirbaksala beidzot ir sakopta un var piedāvāt ceļotājiem rāmu pikniku ar saules rietu vai lēktu un skanīgiem putnu treļļiem. Māka ir pārdot ideju. Skaistais atrodas tepat līdzās.
