Katra atgriešanās no ārzemju ceļojuma neviļus liek uz savu zemi paskatīties citādāk: salīdzinot un vērtējot.
Katra atgriešanās no ārzemju ceļojuma neviļus liek uz savu zemi paskatīties citādāk: salīdzinot un vērtējot. Pēc atgriešanās no Sanktpēterburgas Latvija maija sākumā pārsteidza ar milzīgiem salnas postījumiem. Būs nepieciešams daudz spēka un līdzekļu, lai zeme un tās saimnieki atkoptos.
Atbraucot no Sanktpēterburgas, līdzi tika atvestas neizmērojamas un vārdos neizsakāmas pozitīvas emocijas par mūsu hokejistu veiksmīgu spēli pasaules čempionātā. Nacionālā lepnuma biķerī vēl tika ieliets pēc divām nezaudētām spēlēm pasaules lielvalstīm: Krievijai un Amerikai. Šādā emocionālā pacēlumā atmiņās par Krievijas ziemeļu galvaspilsētā redzēto īpaši izgaismojās skaistais un tīkamais. Greznas pilis, Ņevas varenais plūdums, kolorīti suvenīri un krievu cilvēku sirsnība.
Pēterburdzieši bija ļoti centušies, lai daudzajiem pasaules hokeja līdzjutējiem savu pilsētu parādītu skaistu un tīkamu. Tomēr 70. gados iesakņojušās padomju sadzīves kultūras, darba netikuma un negodīgas dzīves tradīcijas nav viegli iznīdējamas. Kādu autovadītāju izbrīnīja pie mums jau par ikdienu kļuvusi kārtība, ka izmantot drīkst tikai tādu auto, kam veikta tehniskā apskate, «ķieģelis» nozīmē, ka tur patiešām nedrīkst braukt. Kāds students pauda nožēlu, ka pie viņiem joprojām augstskolas diploms ir brīvi «nokārtojams» diennakts laikā tirgū pilsētas centrā. Tie, kuri godīgi mā- cās, nonāk muļķa lomā. Solīdi ģērbies kungs krogū nekādi nesaprata, kāpēc mēs tik ļoti cienot gaišo un vieglo alu. Par to pašu naudu varot nopirkt pudeli stipras vodkas, kas uzreiz «uzbliež pa galvu, pa kājām, un seko ātra izslēgšanās». Savukārt kādu ierēdni patiesi izbrīnīja fakts, kāpēc es maksāju tik lielus nodokļus un algu nesaņemu aploksnē. Vairāk naudas būtu, labāk dzīvotu. «Neapkrāpsi, neizdzīvosi!» – devīze, kura joprojām ir noteicošā daudziem Krievijas iedzīvotājiem.
Šajā neatkarības desmitgades pavasarī mēs jau arī vai katrs atrodam nebūšanas un neizdarības savā valstī, ko nekautrējamies norādīt. Tomēr salīdzinājumā ar to, kā mēs pašlaik dzīvojam Latvijā, ir tik patīkami apzināties, ka pratām un spējām jau pirms desmit gadiem sākt aiziešanu no padomju impērijas kārtības. Gadā otro reizi esot Krievijā, arvien vairāk nostiprinās atziņa, – nekad vairs atpakaļ! Krievija ir skaista un jauka zeme, bet tikai tūrista acīm uz to lūkojoties. Varbūt daudziem savas zemes noliedzējiem būtu svētīgi kā pasaku varonim Sprīdītim būt citur, lai apjaustu, cik jauki un skaisti ir dzimtenē.
