Sabiedrība joprojām «mutuļo», vērtējot 23. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Visbiežāk dzirdams viedoklis, ka svētku noslēgums bijis garlaicīgs, jauniešu koru un deju svētku koncerti izdevušies ļoti labi, bet pārējās programmas tiek pieminētas retāk.
Sabiedrība joprojām «mutuļo», vērtējot 23. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Visbiežāk dzirdams viedoklis, ka svētku noslēgums bijis garlaicīgs, jauniešu koru un deju svētku koncerti izdevušies ļoti labi, bet pārējās programmas tiek pieminētas retāk.
Nemainīgu tradīciju vērtība
Visai atšķirīgas ir svētku gājiena dalībnieku un skatītāju domas. Dejotāji un dziedātāji norāda uz precizitātes trūkumu gājiena organizēšanā, taču vērotāju atsauksmes lielākoties ir pozitīvas. «Galvenais ir redzēt, ka mēs vēl esam dzīvi. Pasaule neeksistē tikai skaistu vārdu dēļ, reizēm vajag arī kaut ko izjust,» šo atziņu 6. jūlija rītā «Bauskas Dzīvei» pauda Kronvalda bulvārī sastaptais arheologs Guntis Zemītis. Savukārt etnologs Uģis Niedre, vērodams dalībnieku gājienu, sacīja: «Straujajā mūsdienu dzīves ritmā daudziem rodas iekšēja prasība pēc nemainīgām tradīcijām. Tādi ir Dziesmu svētki. Kopīgas izjūtas latviešu tautai izraisa arī Brīvdabas muzeja gadatirgi un kapu svētki. Visi pārējie sarīkojumi ir gluži ikdienišķi, jo tiem nepiemīt sabiedrību vienojošas pazīmes.»
Gājienā prezentē rajonu
Svētku gājienā dalībnieki devās rajonu nosaukumu alfabētiskā secībā. Mūsu dziedātāji un dejotāji esot priecājušies, ka baušķeniekiem stundām nevajadzējis nīkt Viesturdārzā, kā, piemēram, talseniekiem un saldeniekiem. «Jau ap pulksten 12 varējām atpūsties un kārtot tērpus noslēguma koncertam. Tie, kuri gājienu noslēdza, pa galvu, pa kaklu «nesās» uz Mežaparka estrādi,» iespaidos dalījās kāds Codes pagasta jauktā kora «Mēmele» dalībnieks.
Svētku gājiens bija krāšņs, jo daudzu rajonu un pilsētu delegācijas izcēlās ar rūpīgi pārdomātu un izteiksmīgu vizuālo noformējumu, neaizmirstot, ka tā ir rajona prezentācija, nevis vienkārša pastaiga pa ielām. Lai kā bija centušies mūsu amatierkopu dalībnieki, Bauskas rajona delegācija kopumā atstāja visai pelēcīgu iespaidu. Tā nav dziedātāju, dejotāju un kopu vadītāju vaina. Par vienotu noformējumu, šķiet, vajadzēja gādāt rajona Dziesmu svētku rīcības komitejai. Bauskas rajonā ir gan talantīgi režisori, gan mākslinieki un ideju realizētāji, tikai viņu radošo potenciālu nevienam nebija ienācis prātā izmantot.
Dalībniekiem – cieņa un pateicība
Dziesmu svētku noslēguma preses konferencē 8. jūlijā komponists un projekta vadītājs Juris Vaivods uzsvēra: «Svētki ir atraisījuši to cilvēku enerģiju, kuri nesavtīgi sevi ziedo sabiedriskam darbam. Arī dziedāšana un dejošana ir ļoti svarīgs sabiedrisks darbs. Visi dalībnieki ir pelnījuši cieņu, apbrīnu un pateicību. Svētkus vajadzētu censties analizēt kopumā, nevis «izraut» no konteksta kādu atsevišķu norisi.»
Kultūras ministre Ingūna Rībena svētku dienās bija augstas viešņas – UNESCO izpildpadomes prezidentes Azizas Benani – pavadone. Viņa atklāj kādu zīmīgu epizodi: «Azizas Benani sejā ilgi nepakustējās ne vaibsts. Man bija neērti viņu iztaujāt par iespaidiem. Piepeši viešņa sacīja: «Pēc iespējas īsākā laikā, lūdzu, sagatavojiet metodoloģiju, lai šo pieredzi UNESCO varētu popularizēt pasaulē!» Klusībā nodomāju, ka «metodoloģija» ir 600 gadu vāciešu jūgā, tad – zviedru, krievu un padomju okupācijas režīmā. Taču šis priekšlikums jau ir apspriests Ārlietu ministrijā, un rodas diezgan reālas cerības Dziesmu svētkus iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.»
Patīk pazīstamas lietas
Domu apmaiņā par svētku repertuāra izvēli iesaistījās arī Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības jauktā kora diriģents Uģis Matvejs: «Koristiem bija jāapgūst smagnējs repertuārs. Žēl, ka lielākajai daļai dziedātāju vienīgā uzstāšanās reize bija noslēguma koncertā. Iepriekšējos Dziesmu svētkos koncertēšanas iespēju vidusmēra koriem bija vairāk, toties klausītāji šoreiz patiešām tika lutināti ar piedāvājumu plašu klāstu. Man šķiet, ka publika kopš Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām ir izlaidusies – tai vajag vienbalsīgu dziedāšanu, ritmu, bungas, popgrupas.»
Diriģenta viedoklim, šķiet, nepiekristu tūkstošiem klausītāju, kuri apmeklēja jauniešu koru koncertu «Skonto» stadionā. Starp citu, to atzinīgi vērtē arī mūzikas speciālisti. Dziesmu svētku rīcības komisijas finanšu komitejas vadītāja Diāna Čivle norāda, ka jauniešu koru koncerts ir veiksmīgs jauninājums, kas noteikti jāsaglabā nākotnē. Ķīpsalas lietišķās mākslas izstādes projekta vadītāja Dagmāra Prīnberga spriež lakoniski: «Ja koncerts sajūsmināja bērnus, jauniešus, vidējo paaudzi un seniorus, tad komentāri ir lieki.» Kinorežisore Laima Žurgina atgādina, ka cilvēki mīl to, ko pazīst. Varbūt tieši tāpēc noslēguma koncerta repertuārs izraisīja tik atšķirīgu vērtējumu? Taču ar laiku viss jaunais un svešais var kļūt ierasts un mīļš. Deju lieluzvedums «Mana pasaule» taču arī bija līdz šim neredzēta kustību, skaņu un gaismu spēle ar izteiktu saturisku slodzi. Un tomēr vairākums skatītāju to uztvēra bez jelkādas pretestības.
***
Uzziņai
Svētku apmeklētāju skaits (provizoriski dati)
Noslēguma koncerts – 37000.
Sievu un vīru koru koncerts – 12000.
Jauniešu koru koncerts – 27500.
Deju lieluzvedums – 16000.
Lietišķās mākslas izstāde – 5000.
Uzvedums «Latviešu kāzas» – 2800.
Simfoniskās mūzikas koncerts –1000.
Kokļu mūzikas koncerts – 700.
Izmantota 8. jūlija preses konferencē saņemtā informācija
