Gavēņa atturību un iedziļināšanos sevī, vēl nesagaidot lielāko dāvanu – Lieldienu brīnumaino atdzimšanu – pārcirtis kārtējais brutālais terorakts Briselē – Eiropas galvaspilsētā. Attēli un video ar labi zināmās lidostas postažu un bēgošiem cilvēkiem vietā, kur reiz valdīja pozitīva, daudzkrāsaina rosība, rada bezpalīdzības izjūtu.
Beļģijas drošības iestādēm pārmet, ka tās pēc Parīzes terora par maz kontrolējušas sabiedriskos centrus, tomēr Briseles ielās jau vairākus mēnešus ikdiena bija bruņoti kareivji un armijas transportlīdzekļi. Latvieši traģiskos jaunumus atkal saņem pirms svētkiem – iepriekš uzbrukums eiropiešu mierīgajai ikdienai notika pirms valsts neatkarības gadadienas pērn novembrī. Latvijas amatpersonas mierina, ka pie mums terora draudi ir niecīgi, taču es vairāk baidos nevis par ārēju uzbrukumu, bet par mums pašiem. Ir tik viegli panikā piekārt terorista atbalstītāja birku ne tikai musulmaņiem, bet ikvienam, kas domā vai izskatās citādi. Tad jauks lauku vīrs pārmet sarunu biedrenei centienus Latviju «piegāzt ar tiem sīriešiem», un nacionālā laikraksta žurnāliste uzskata par normālu tumsnējas ādas krāsas un melnu cimdu dēļ lidostā aizturēt ceļotāju. Nevienam nenovēlu baiļu izjūtu, ko man reiz radīja miliču rīcība, «kaukāziskas ārienes» sievieti izraujot no cilvēku plūsmas Maskavas metro.
Atdzimšanas brīnuma svinēšanu aptumšos bailes, ka pavasarīgi mierīgo ainavu aiz loga var satricināt akla «dieva roka», ko pret līdzcilvēku sāpēm vienaldzīgam personāžam labpaticies izmantot kā ieroci. Taču agresīva pretrīcība nebūs risinājums, tāpēc var vien novēlēt, lai gaidāmajos pavasara svētkos kaut brīdi rodam mieru un drošību kopā ar tuviem cilvēkiem. Tas dos spēku censties izprast citus un nepakļauties aklai atriebībai.
