Rundāles novada Viesturu pagasta Bērsteles kultūras namā sestdien, 5. martā, seminārā «Ceļā uz Latvijas simtgadi» piedalījās vairāku novadu kultūras darbinieki un biedrību dalībnieki.
Daudzpusīga un iedvesmojoša bija Kultūras ministrijas Latvijas simtgades reģionālo un nevalstisko organizāciju projektu vadītājas Jolantas Borītes prezentācija par svinību rīkotāju iecerēm.
Dzimšanas dienas «kūka»
Simtgades ideja ir parādīt, ka neatkarīga Latvijas valsts ir pelnījusi pastāvēt vēl simtiem gadu, tāpēc svinībās iecerēts iesaistīt ikvienu cilvēku, uzsvēra J. Borīte. Svētku struktūra iecerēta kā simboliska dzimšanas dienas kūka ar glazūru – nacionāla vai reģiona mēroga pasākumiem un uzvedumiem, pildījumu – filmas, koncerti, teātra izrādes, kā arī biskvīta pamatni – pašu cilvēku, vietējo pašvaldību un nevalstisko organizāciju veidotas iniciatīvas.
Kopā ar mums svinēs arī kaimiņi – Igaunija, Lietuva, Polija, Somija, atklāja rīkotāju pārstāve. Viņa ieteica svētkos atcerēties ne tikai seniorus, kas atminas neatkarīgas valsts dibināšanu no ģimenē stāstītā, bet arī runāt ar jauniešiem, kuri savulaik rakstījuši esejas Latvijai 90. jubilejā.
Īpašs projekts būs iniciatīva «Apceļo, aplido, apmīļo Latviju», kas piedāvā 1836 km maršrutu gar valsts robežu sadalīt 18 km posmos, ko šogad maijā aktīvisti sāks pārbaudīt divu dienu ceļojumos kopā ar fonda «Viegli» mūziķiem. J. Borīte aicināja visus pievienoties šiem ceļojumiem.
Radošums un kārtība
J. Borīte aicināja vērīgākām acīm paskatīties katram uz savu ciemu, māju, kaimiņiem, lai kopīgi gādātu dāvanas valstij un sev pašiem dzimšanas dienā – sakoptu vidi, stāstu un svinību sarīkojumus, talkas, ceļojumus, amatnieku darinājumus u. tml. Viešņu, kas pirmo reizi bija Bērstelē, ar kolorīto izskatu pārsteiguši kopš padomjlaikiem izmantotie šķūnīši: «Pašiem novadā tā varbūt nešķiet nozīmīga lieta, bet varbūt tajos var rast stāstus par agrākajiem iemītniekiem.»
Semināra dalībnieki noklausījās Valsts kontroles (VK) revidenta Jāņa Lielkalna ieteikumus, kā svētku organizācijā saglabāt valsts un pašvaldības līdzekļu izlietošanas lietderīgumu. Kā sacīja Rundāles novada kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica, rīkotājiem svarīgi radošuma gaisotnē saglabāt skaidru pieeju, tāpēc VK ieteikumi būs noderīgi.
Pilnveidot radošumu varēja interaktīvās nodarbībās. Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite atklāja savu pieredzi veiksmīgai mūžizglītībai, savukārt improvizācijas teātra «Spiediens» aktieri Līga Putniņa un Mārcis Viļums vadīja meistarklasi.
Rundāles, Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novada kultūras darbinieki diskusijās izklāstīja ieceres un ģenerēja idejas svētku svinēšanai.
Daudz ideju
Iecavas novadu seminārā pārstāvēja kultūras nama speciālistes Laimrota Jaunzeme un Ginta Cera. G. Cera «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka Iecavas pašdarbnieki jau sarīkojuši pirmo svinību koncertu «Divi soļi tuvāk Latvijas simtgadei». L. Jaunzeme atklāj, ka jau šogad Iecavas novadā iecerēts aicināt ģimenes iemūžināt 4. maija svinēšanu, lai veidotu kopīgu videomateriālu līdz valsts simtgadei.
Laimrota par savu personisko dāvanu valstij lielajos svētkos nosauc savus «trīs burvīgos bērnus», savukārt horeogrāfes Gintas velte būs darbs nākamā gada jaunrades deju konkursam.
Vecumnieku novada kultūras organizatori seminārā bija ieradušies kuplā pulkā – teju visi tautas namu vadītāji un darbinieki. Kā «Bauskas Dzīvei» atzina Stelpes pagasta kultūras organizatore Sandra Neliusa, gan prezentācija, gan sarunas rosinājušas daudz jaunu ideju, kas vēl tiks apspriestas savā novadā. «Tā kā Stelpes pagasts nav liels, mēģināšu uzrunāt personīgi pēc iespējas vairāk ļaužu,» teic
S. Neliusa, «noteikšu mērķa grupas, kas katra varētu ieguldīt ko savu jubilejas svinēšanā. Šie svētki jāveido pēc iespējas vienkāršāk, cilvēkiem saprotamāk un tuvāk, lai katrs ar savu pienesumu justos piederīgs un līdzatbildīgs.» Pašas Sandras dāvana valstij būšot darbs un laiks, ko viņa kopā ar ģimeni ieguldīs svētku sarīkojumos, lai pagasta ļaudis patiesi justos kā svarīga savas valsts daļa.
Latviskums laukos
Rundāles novadu pārstāvēja kultūras darbinieki, amatierkopu un bibliotēku vadītāji, pils muzeja speciālisti, kā arī nevalstisko organizāciju dalībnieki, informē S. Kerēvica. «Gaidījām semināru mūsu novadā, lai ieceres dzirdētu visi,» pauž kultūras dzīves vadītāja, «katram ir radušās idejas, ko kopīgi apspriedīsim gan pašvaldības, gan sabiedrības pārstāvju lokā. Veidosim simtgades svinību darba grupu, kas strādās šim mērķim. Tas būs komandas darbs, lai vēsti varam plaši un precīzi nodot katram novada cilvēkam.»
S. Kerēvicas personiskā dāvana būšot saistīta ar viņas dzimto Svitenes pagastu, kur viņa joprojām dzīvo: «Esmu Svitenes pagasta patriote, tāpēc darīšu ko tādu, lai labums būtu pēc iespējas vairāk mana ciema cilvēkiem. Idejas ir, bet īsto vēl apsveru. Uzskatu, ka laukos latviskums tiek uzturēts daudz vairāk nekā galvaspilsētā, tāpēc novadu ļaudīm svarīgi to apzināties un parādīt.»
Sarīkojumā Bauskas novadu pārstāvēja Kultūras centra direktore Ilva Vansoviča kopā ar kolēģi, bet pagastu kultūras rīkotājas semināra pirmajā daļā nebija klāt, novēroja «Bauskas Dzīve». Dāviņu pagasta kultūras organizatore Inese Viļuma «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka informāciju par seminārā vēstīto pārējām novada kultūras darbiniecēm I. Vansoviča nodos nākamajā sapulcē 16. martā. «Tad arī sāksim plānot, kā iesaistīt iedzīvotājus. Es uzrunāšu mūsu pagasta rokdarbnieces – mēģināsim noadīt 100 pārus zeķu un cimdu, ko dāvāt vecajiem cilvēkiem aprūpes centros vai bērniem bāreņiem. Būs arī citas ierosmes,» atklāj I. Viļuma.
