Nosvinēti lieli svētki – Latvijas simtgade. Kopumā tie bija skaisti un gaidīti. Ar asarām acīs dziedājām himnu, klausījāmies koncertus un katrs sevī droši vien nodomājām, it īpaši vecāka gadagājuma ļaudis, – paldies Dievam, ka piedzīvojām šo brīdi!
Bet vai ir bijuši kādi svētki, pasākumi, kad medus mucā nebūtu ielieta darvas karote? Viss it kā bija labi un tomēr ne. Ko lai dara, mēs esam tik dažādi.
Salūts bija brīnišķīgs, un to noskatījās ļoti daudz cilvēku. Esmu priecīga, ka lielajā cilvēku pūlī neviens netika ievainots, samīts vai salauzts. Sūdzības par to, ka pasākums neesot bijis labi organizēts, ir dīvainas. Kā to varēja kontrolēt? Paši vien esam vainīgi – grūstīšanās, stumdīšanās, kādam mūžīgi kaut kur vairāk jāsteidzas… Ne pirmo gadu salūtu gribēja redzēt tik daudz cilvēku. Ja nebūtu to steidzīgo, viss risinātos mierīgā garā. Ja domā tikai par sevi, neaizskaramības apli katram nevar apvilkt, ar kaut kādām neērtībām vienmēr sastapsimies.
Vecsaules saieta namā 16. novembrī bija svētku koncerts. Daudz cilvēku, ļoti sirsnīga gaisotne. Biju priecīga, redzot smaidošas sejas, sastopot cilvēkus, ko ikdienā nesatieku. Pēc šī pasākuma es atkal varēju teikt: «Bet dzīve ir skaista!» Paldies visiem, kas veidoja koncertu, sagādāja jauku noskaņojumu un ļāva atpūsties no ikdienas rūpēm!
Gaidīsim nākamos gaišos svētkus – Ziemassvētkus!
Zeme, asinīm slacītā
Ak, zemīte mīļā, asinīm slacītā,
Daudz naidnieku kājas bridušas pāri
Līdz tavai dzimšanas dienai,
Atstājot asinis pēdās.
Vikingi laupīja, kāva un dedzināja,
Vācu foni un poļu pani nāca
Ar zobeniem rokās,
Pēteris I logu uz rietumiem cirta,
No ļaužu asinīm zeme mirka,
Un Pirmais pasaules karš izkāva ļaudis.
Vien divdesmit divus gadus, Latvija mana,
Tev ļāva zelt un plaukt.
Hitlers un Staļins uz nebēdu slaktēja,
Bet latviešu tauta ar sirdi un dvēseli
Dusmās, spītā un lūgšanās stāvēja.
Šodien es savai Latvijai simtgadē
Gadsimtu gadsimtus novēlu dzīvot.
Lai dzied mana tauta tās skanīgās dziesmas,
Lai skan mūsu valoda tīra un skaidra,
Lai neapdziest Jāņu gunskuru liesmas
Un bērni dzimst veseli un cilvēki laimīgi,
Lai pavasara lakstīgala pogo un ceriņi smaržo,
Vasarās druvās labība viļņo,
Rudeņos āboli ābelēs sārto,
Ziemas lai villaines baltas
Mūsu mīļajai Latvijai pāri sedz!
