Gan bērni, gan pieaugušie, arī vecāka gadagājuma ļaudis, pareizticīgo baznīcās aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās svētku dievkalpojumos, atzīmējot Jēzus Kristus dzimšanu pēc Jūlija kalendāra.
Pareizticīgajiem Ziemassvētku vakars bija 6. janvārī, Ziemassvētki – 7. janvārī. Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīcā sestdienas vakarā ļaudis baudīja svētku dievkalpojumu, kuru vadīja protohierejs Nikolajs.
Palīdz kalpot
Baznīcā vieni no pirmajiem ierodas dievkalpojumā iesaistītie kora dziedātāji, bērni un jaunieši. «Bērni un jaunieši palīdz kalpot baznīcā. Iemācās, kas jādara. Katram ir sava vieta un uzdevums,» stāsta protohierejs Nikolajs.
Svētvakara apmeklētāji ir ļoti dažādi. Ieradusies ir arī Ērika Maķe no Dzimtmisas – viņa atzīmē svētkus kopā ar ģimeni. «Baznīcas vārdā esmu Marija. Pagājuši jau desmit gadi, kopš griezos pie Dieva. Sākumā Bauskā nebija tik iespaidīgi kā tagad, bet kopš jaunais priesteris sāka darboties, baznīca ir aizvien krāšņāka. Ļoti palīdz arī draudze,» stāsta E. Maķe. Viņas vedekla Jeļena Maķe ir baznīcas kora reģente. Darbojas arī visi pieci mazbērni – gan dzied, gan spēlē mūzikas instrumentus, gan apkalpo altāri.
Dievkalpojuma laikā dzied koris – pārsvarā tās ir dziesmas un svētie teksti krievu valodā, bet ir arī latviski. Visapkārt daudz sveču. Visiem sanākušajiem radīts svinīgs un īpašs svētku noskaņojums.
Protohierejs Nikolajs uzsver, ka tieši pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanas brīdis ir īstais. «Nevar taču Jēzus piedzimt divreiz. Piecas baznīcas pasaulē vēl svin pa vecam, pareizi. Vairākkārt izskanējusi doma baznīcas apvienot, nepieļauju – kā tik dažādas lietas var apvienoties!?» teic protohierejs Nikolajs.
Nevēlas atkarību no Eiropas
Baznīcā gājēji ir ļoti dažādi pat vienā vecuma grupā. Ir tādi, kas izbraukājuši ekskursijās daudzas valstis, apmeklējot baznīcas gan Latvijā, gan citās zemēs. Tomēr citiem dievkalpojumi ir gandrīz vienīgā iznākšana no mājām un pārmaiņa ikdienā. Draudzes dalībnieki savā dzīves gājumā seko tam, ko saka Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīcas protohierejs Nikolajs. Protohierejs ir tituls, kuru priesteris saņem par īpašiem nopelniem. Vienkāršoti tas nozīmē – vecākais priesteris.
Protohierejam Nikolajam ir savi principi, kā vadīt draudzes dzīvi: «Ar Dieva palīgu cenšamies, lai baznīca izskatītos labāk. Eiropas Savienības naudu nepieslēdzam, jo tas nozīmētu, ka mēs nokļūstam atkarībā no viņiem. Baznīcā jābūt vienam likumam.»
Politiskos jautājumus draudzē neizskata. «Ticība ir tikai viena. Zinu, ka mūsu baznīcu mēģina šķelt, bet šo demagoģiju un politiku nav jēgas uztvert. Interneta ziņas ticībā nav jāapspriež. Kamēr nav normālas cenzūras, tikmēr internetā lasīto nevar uztvert kā patiesību,» pauž protohierejs Nikolajs.
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā pirms mūsu ēras ieviesa Jūlijs Cēzars. Kalendāru izveidoja astronoms Sosigēns. Viņš par pamatu ņēma tropisko gadu – 365,2422 dienas, noapaļojot to līdz 365,25 dienām, gads tika sadalīts 12 mēnešos, un parastā gada garums bija 365 dienas. Viena uzkrājusies diena ik pēc četriem gadiem tika pielikta februārī.
Tomēr Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu un pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas –
128 gadu laikā par 1 dienu. 16. gadsimtā šī starpība jau bija deviņas diennaktis. Katoļu baznīca uztraucās, ka baznīcas svētkus svin nepareizās dienās. Pāvests Gregors XIII 1582. gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu. To nosauca par Gregora kalendāru. Mūsdienās Jūlija kalendāru izmanto vairākas pareizticīgo baznīcas.
Avots: lv.wikipedia.org.
