Veikalos un vairumtirdzniecībā pēdējā mēneša laikā strauji kāpusi sviesta cena, radot paniku pircējos un sarežģījumus konditorejas ražotājiem, kam tā ir izejviela.
Panika ap sviestu mūspusē novērota jau jūlija beigās, kad 26. un 27. jūlijā Bauskas veikalā «Maxima» sviesta plaukti bija tukši. Aptaujātie pircēji zināja teikt, ka galvaspilsētā produktam cena ir dubultojusies, kādā veikalā 180 g sviesta maksājuši 2, 50 eiro.
Kāpums nav vienāds
SIA «Maxima Latvija» pārstāve Zane Udrase «Bauskas Dzīvei» norādīja, ka uzņēmums cītīgi kontrolē tirgus situāciju un cenu tendences ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, Eiropā un pasaulē. «Ir tikai dabiski, ka brīvā tirgū cenas produktiem gan pieaug, gan samazinās, tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem,» uzsvēra Z. Udrase.
Viņa stāsta, ka jau pērn gada otrajā pusē ražotāji ziņoja par cenu kāpumu, kas ir atstājis ietekmi uz piena produktu cenām veikalos. Situāciju Latvijā ietekmējis pieprasījuma kāpums pēc svaigpiena, kura dēļ iepirkuma cenas pieauga straujāk nekā piena produktu cenas pasaulē.
Z. Udrase atzina, ka ražotāju cenu kāpums ir atstājis ietekmi uz piena produktu, tai skaitā sviesta cenu veikalos, tomēr pieaugums visiem produktiem neesot vienāds. Cena, par kādu «Maxima Latvija» sviestu pērk no ražotājiem, esot augusi daudz straujāk nekā pārdošanas cena veikalos.
«Pārrunas ar ražotājiem par cenu izmaiņām ir garas, kamēr nonākam pie kopsaucēja, jo ir jāņem vērā dažādi objektīvi faktori. Cenšamies, lai cenu izmaiņas pircējus ietekmētu iespējami maz un akcijās varētu nopirkt produktus ar atlaidēm,» teic Z. Udrase.
Vairāk nepērk
Pašlaik «Maxima» veikalos Bauskā «Favorit» 82% sviests 170 g iepakojumā maksā 1,65 eiro, 82% sviests «Rasa» 400 g iepakojumā – 4,49 eiro. Vērtējot sviesta pieprasījumu mūspuses veikalos, Z. Udrase atzīst – salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, tas ir krities gan Bauskā, gan Iecavā. Arī margarīna pārdošanas apjomi ir nedaudz kritušies.
SIA «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite atklāja, ka mūspusē pieprasījumā pēc sviesta nav novērojamas būtiskas izmaiņas.
Kā lsm.lv skaidrojusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, viens no iemesliem cenu kāpumam ir zinātnieku un mediķu vēstītais, ka sviests uzturā tomēr nav tik neveselīgs, kā uzskatīts iepriekš. Pēc ilgāka laika perioda, kad sviests tika uzskatīts par neveselīgu un pārtikas ražotāji to centās aizstāt ar augu taukiem, piemēram, palmu eļļu, tagad uzskati ir mainījušies.
Pirktspēja neaug
Sviesta cenu kāpums ietekmē konditorejas ražotājus, jo aug produktu pašizmaksa, ja dārgāko izejvielu neaizstāj ar margarīnu vai augu eļļu. Kā atzina pāris «Bauskas Dzīves» uzrunāto cepēju, kas vēlējās palikt anonīmi, dažiem produktiem izejvielu var mainīt, taču kūkām un saldajiem krēmiem ēdāji to uzreiz sajustu un varētu atteikties no pirkuma. Kā norāda ražotāji, viņu produkti ir našķi, kurus pirmos izmet no iepirkumu saraksta, ja «jāsavelk josta», jo pirktspēja Latvijā tik strauji neaug.
Eiropas mediji vēsta, ka Francijā, kur sviests ir galvenā nacionālās konditorejas izejviela, cenu kāpums izraisījis īstu «šoku», ražotājiem pat apsverot iespēju pārtraukt darbību.
Kā skaidro I. Gulbe, faktors, kas ietekmē piena cenas, ir augošais pieprasījums, jo citviet Eiropā valdošais karstums ir samazinājis svaigpiena piedāvājumu. «Karstums samazina piena apjomu tur, kur govis laiž ganībās. Govis neražo tik daudz piena, trūkst ganību zāles. Dažās valstīs karstuma dēļ ir piena apjoma samazinājums, bet nevaram runāt par to, ka Eiropā strauji samazinājies piena apjoms. Pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums,» saka eksperte.
Baltijas reģionā pieprasījums pēc piena un sviesta audzis īpaši strauji. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka svaigpienu Latvijā aktīvi iepērk Polijas pārstrādātāji, kam izdevies atrast jaunus noieta tirgus pasaulē un tādēļ vajag vairāk izejvielas.
VIEDOKĻI
Anita Vismane, Bauskas novada lauku konsultante
Jāatpelna plānotais
Cenas kāpums sviestam, manuprāt, radīts tāpēc, ka pārstrādātājiem jāatpelna tas, kas iepriekš tika zaudēts ar cenu kritumu un pēc tam svaigpiena cenu kāpumu, kad auga pieprasījums. Kad Krievijas embargo dēļ «nobruka» tirgus un piena produktu cenas samazinājās, ieņēmumi strauji saruka. Tagad līdz ar piena iepirkuma cenas kāpumu pārstrādātāji ceļ sviesta cenu, lai atgūtu ieplānoto peļņu. Sviests ir produkts ar īsu glabāšanas laiku un pietiekami strauju noietu, ar kuru var manipulēt. Pēc maniem novērojumiem, Lietuvā un Igaunijā ir zemāka sviesta cena nekā pie mums. Nav arī dzirdēts par pārstrādātāju bankrotu krīzes laikā, toties daudzas fermas bija spiestas likvidēt lopus. Tagad situāciju diktē lielie piena ražotāji un vairs neredz dažas govis katrā saimniecībā, kā tas ir citās Eiropas valstīs.
Laura Breidaka, Iecavas konditorejas «Gardumu avēnija» līdzīpašniece
Mainām iepakojumu
Sviesta cenas kāpums mūsu ražošanu ietekmē ļoti jūtami. Vienu laiku pat sviesta trūka, meklējām, kur to vispār nopirkt. Tagad jārēķinās ar lielāku produkta pašizmaksu, jo nevaram sviestu aizstāt ar lētāku taukvielu. Tas nozīmētu izvēlēties sliktāku konditorejas kvalitāti, jo produktiem ļoti mainās garša atkarībā no pievienotajām sastāvdaļām. Nevaram atļauties zaudēt augsto kvalitāti un labo garšu, taču arī cenas Iecavā nevaram pacelt, jo pirktspēja te ir tāda, kāda ir. Tāpēc meklējam citas iespējas mazināt izmaksas – izvēlējāmies citu iepakojumu, kas ir lētāks, bet pašām produkti jāpako. Tagad mums ir papildu darbs ar pakošanu, lai izvairītos no cenu celšanas.
Vai jūs uztrauc sviesta cenas kāpums?
Gundars Baltrušaitis, elektromontieris:
– Tas ir riktīgs «sviests»! Sieva jau teica, ka briesmīgi dārgi. Ikdienā sviestu ģimenē lietojam maz, bet cenu kāpumu var just.
Ieva, pensionāre:
– Esmu pamanījusi cenu kāpumu. Islandē sviests ir tikpat dārgs, tikai
tur ir īsts sviests. Es gribēju no turienes atvest. Tur sviests nav tāds, kā mums te, bet daudz labāks. Es domāju, ka tagad cilvēki vairs tik daudz
nepirks sviestu. Es arī vēl padomāšu, vai pirkt.
Edvards Žilinskis, strādā ārzemēs:
– Es tikko no Anglijas esmu atbraucis, tāpēc neesmu pat pamanījis, ka ir cenu kāpums. Ikdienā nelietoju sviestu, tāpēc mani tas īsti neuztrauc.
Elfrīda Ivanova, «Zoo centra» vadītāja:
– Pamanījusi esmu, ka cena ir kāpusi, bet domāju, ka pirkšu un lietošu sviestu arī turpmāk. Turklāt sviestu ēdu diezgan maz. Viss jau ir, tāpēc vēl sviestu nopirkt nav problēmu. Es par to nesatraucos.
