Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes» Jātnieku ģimene kopā ar ciemiņiem daudzus gadus svin Lielo dienu – pavasara saulgriežus – latviešu tradīcijās.
Rūdītiem televīzijas skatītājiem Jātnieku ģimene vispirms noteikti asociēsies ar šoviem «Okartes skatuve», «Saimnieks meklē sievu», kuros piedalījies viens no pieciem Dairas un Arnolda Jātnieku dēliem – Mārtiņš, vai arī ar raidījumu «Īstās latvju saimnieces», kur vienā no galvenajām «lomām» bija Daira. Taču stāsts šoreiz ir par Jātnieku ģimenes apņēmību sagādāt svētkus gan sev, gan apkārtējo pagastu iedzīvotājiem.
«Vaidelotes» apsaimnieko aptuveni 365 ha zemes, galvenokārt audzē ziemas un vasaras kviešus un rapšus. Kalendārajā gadā ir 365 dienas (šogad gan 366), un dažās no tām cilvēki jau izsenis nolēmuši atpūsties no ierastajiem darbiem, priecāties paši un iepriecināt citus, tajā skaitā arī Lieldienās, kuras saskaņā ar sentēvu tradīcijām tika svinētas ap 20. un 21. martu pēc mūsdienu kalendāra. Tā kā «Vaidelotes» uzņem arī lauku tūrisma grupas, katros saulgriežos un ne tikai tajos tiek organizēts pa kādam sarīkojumam. Tāds bija arī 20. martā – ar ieceri viesiem atgādināt seno latviešu paražas un Lieldienu svinēšanas tradīcijas.
Saimniece Daira stāsta, ka Lieldienās un turpmāk pavasarī jāvalkā brūnas un zaļas drēbes, kas palīdzēs bruņoties pret slimībām un atmodināt dzīvesprieku sev apkārt pēc ziemas miega. Tādu krāsu goda tērpos «Vaidelotēs» viesus svētdien arī sagaidīja Codes pagasta folkloras kopa «Dreņģeri», kas cītīgi dzied un vajadzības gadījumā apdzied jau kopš 1981. gada – gan pie Lieldienu šūpošanās, gan olu ripināšanas. «Dreņģeri» dzied, arī lecot iesildošās rotaļās, kas sniegotām Lieldienām nav mazsvarīgi.
Codes pagasta folkloras kopa «Dreņģeri» latvisko gadskārtu rituālos «Vaidelotēs» ir bieža viešņa. Kopas vadītāja Ināra Grēniņa atzīst, ka šī gada Lielās dienas sagaidīšana izvērtusies sirsnīga un jauka: «Baltais sniedziņš, kas pa nakti bija pārklājis zemi, radīja īpašu noskaņu. Dienā laiks kļuva siltāks, cilvēki sirsnīgāki. Citus gadus bijis vēl vairāk sniega, citreiz viss jau gatavojies sazaļot. Laika apstākļi nevar negatīvi ietekmēt mūsu izjūtas. Šī Lielā diena ir svētki dabā, un mēs to pieņemam tādu, kāda tā kuro gadu ir ap mums.»
Šogad drīz vien pēc Lielās dienas tiks svinētas kristīgās Lieldienas. Codes folkloristi aicināti 27. martā piedalīties Lieldienu pasākumā atpūtas kompleksā «Miķelis». I. Grēniņa, atbalstot kristīgo svētku rituālus, pauž vēlmi nejaukt visu kopā, apjaust, kas raksturīgs latviskajām tradīcijām, kas baznīcai. Viņa aicina neaizmirst par latviešu saulgriežiem un citu gadu būt vēl aktīvākiem tautas tradīciju kopējiem.
Pirms viesi tiek aicināti pie svētku galda, lielās no aroniju klūgām pītās olās vēl jāietin krāsainas lentītes, lai «Vaidelotēm» laba nākamā raža. Vēl šajos svētkos esot jādzer sarkani vai plūmju krāsas dzērieni, jāēd daudz olu un biezpiena ēdieni. Daira viesiem čakli sarūpējusi pašceptus apaļus biezpiena raušus un speķa pīrāgus, lielu māla krūzi ar aveņu tēju un medu. Kad sniegs, kas saulgriežos daudzus noturēja mājās, nokusīs un saule spīdēs košāk, uz nākamajiem godiem droši brauciet apraudzīt, kā «Vaidelotēm» sokas.
