Igaunijā 24. februārī svinēs valsts neatkarības dienas simtgadi. Dažāda mēroga sarīkojumi ir paredzēti arī Pernu-Jāgupi pusē, ko vairāk nekā pusgadsimtu saista draudzības saites ar Rundāles novadu.
Unikāla draudzība pusgadsimtu
Pernu-Jāgupi atrodas vien pusstundas brauciena attālumā no populārā Igaunijas piejūras kūrorta Pērnavas. Nelielais ciems izceļas ar sakārtotu vidi, asfaltētām gājēju ielām, šeit arī izveidota neliela autoosta, kaut vietējo skaits ir vien tūkstoš iedzīvotāju. Plašāka mēroga pasākumi notiek vietējā skolā, kura nesen no vidusskolas pārtapusi par pamatskolu.
Sadraudzība starp Pilsrundāles vidusskolu un Pernu-Jāgupi skolu sākta 1967. gadā, kad notika pirmais draudzības festivāls. Pērn Saloču skolā Lietuvā nosvinēta festivāla 50. gadadiena. «Mūsu draudzība ir unikāla, jo mainījušās valsts iekārtas, skolu direktori, skolotāji un skolēni, bet festivāls paliek. Pirmo festivālu dalībnieki jau ir vecmāmiņas un vectētiņi, un tagad draudzību turpina viņu mazbērni,» par triju Baltijas valstu skolu sadraudzību stāsta Anda Liškauska, Pilsrundāles vidusskolas direktore.
Trīs dienu laikā no 21. līdz 23. februārim Pilsrundāles vidusskolas skolēniem un pedagogiem ir ieplānotas gan dažādas radošās darbnīcas, iepazīšanās vakari, ekskursijas uz vietējiem apskates objektiem, gan gatavošanās simtgades koncertam. Koncertā pilsrundālieši izdancos trīs deju svētku repertuāra dejas, prezentējot Latvijas kultūru, atklāj skolas deju kolektīva vadītāja Aiga Vangale. Dažādas aktivitātes šeit plānotas visas dienas garumā – svinīgā karoga pacelšana, ziedu nolikšana pie kritušo pieminekļa un piemiņas mirklis. Vakarā Pernu-Jāgupi notiks Igaunijas Republikas simtgades svinību sarīkojums ar dažādiem amatierkolektīvu priekšnesumiem.
Spēks vietējā sabiedrībā
«Plašākas valsts simtgades svinības mēs plānojam šī gada 20. oktobrī, kad apritēs jaunās pašvaldības gada jubileja. Oktobrī ciemos gaidīsim arī rundāliešus un pakrojiešus,» stāsta ilggadējā vietvaras vadītāja Ulle Vapere. 2017. gada rudenī pēc Igaunijas administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā Pernu-Jāgupi nu iekļauta Pehja-Pernuma pašvaldībā ar gandrīz deviņiem tūkstošiem iedzīvotāju.
Rundāle un kādreizējā Halingas pašvaldība, kas nu ir daļa no Pehjas-Pernumas, 2015. gadā noslēdza oficiālu sadarbības līgumu. Nepilnu triju gadu laikā jau ir notikušas vairākas kultūras kolektīvu apmaiņas, kopīgs visu triju Baltijas valstu pārstāvju brauciens uz Itāliju, kur plecu pie pleca baltiešu kultūru demonstrēja dejotāji un muzikanti no Rundāles, tagadējās Pehjas-Pernumas un Pakrojas pašvaldības Lietuvā. Neiztrūkstoši katru gadu tiekas Pilsrundāles, Pernu-Jāgupi un Lietuvas Saloču skolas skolēni un pedagogi. Pieredzi guvuši arī Rundāles novada uzņēmēji, iepazīstot vietējās Igaunijas ražotnes. Pirms teritoriālās reformas igauņi ir viesojušies mūspusē, izzinot rundāliešu pieredzi.
«Viesojoties Pernu-Jāgupi, mani patīkami pārsteidza sabiedrības saliedētība. Cilvēki nebūt nav ziemeļnieciski noslēgti, bet atvērti
un pretimnākoši,» pieredzi atklāj Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Ciemojas ģimenes
Arī šogad iesākto draudzību plānots turpināt. «Jau esam saņēmuši apstiprinājumu Eiropas Savienības programmas «Eiropa pilsoņiem» projektam, kurā šogad varēsim kuplināt novada svētku programmu ar sadarbības pašvaldību kolektīvu priekšnesumiem. Ļoti gaidīsim ciemos arī Igaunijas dejotājus,» atklāj Laura Ārente, Rundāles pašvaldības projektu vadītāja.
Svitenieks Kaspars Forsts, vidējās paaudzes kolektīva «Rundāle» dejotājs, Pernu-Jāgupi ir bijis vairākas reizes gan skolēna statusā sadraudzības festivālos, gan jau kā dejotājs pašvaldības svētku reizēs. Jaunietis aktīvi piedalās igauņu draugu uzņemšanā Rundāles novadā.
«Pernu-Jāgupi pazīstu diezgan sen. Viņiem ir forša skola un lielisks deju kolektīvs, viņi ir dejojuši arī Rundāles novada svētkos. Esam kopīgi rīkojuši sadančus. Daži no kolektīva dalībniekiem ir kļuvuši par labiem draugiem, piemēram, vasarā pie mums ciemojās divi dejotāji ar ģimenēm. Parādījām apkārtni, izstaigājām pili un uzrīkojām kopīgu vakara pasēdēšanu. Forši, ka ir izveidojusies tik laba draudzība,» teic Kaspars Forsts.
FAKTI PAR IGAUNIJU
Igaunijā ir tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet tā ir lielāka par Dāniju vai Nīderlandi – Igaunijas platība ir 45 339 km². Igaunijā ir daudz vietas – vidēji vienu kvadrātkilometru apdzīvo 28,4 cilvēki.
Igaunijas karogam ir trīs krāsas: melna, balta un zila. Zilā krāsa apzīmē ezerus, upes, jūru un debesis, nacionālo puķi un uzticību tautas idejām, melnā krāsa atspoguļo visas igauņu tautas grūtības, baltā krāsa – cerības par labāku nākotni, ticību brīvībai, tīrību
un gaismu.
Igaunijā par nacionālo puķi uzskata rudzupuķi, par nacionālo putnu – bezdelīgu, par akmeni – kaļķakmeni.
Igaunija ir viena no vismazāk reliģiozajām pasaules valstīm. Kaut gan Igaunijā ir daudz vēsturisku baznīcu, vien aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju ir saistīti ar kādu reliģiju. Lielākā daļa Igaunijas ticīgo pieder luterāņu draudzēm.
Aptuveni 50% Igaunijas teritorijas sedz meži.
Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir vislabāk saglabājusies viduslaiku pilsēta Ziemeļeiropā. Turklāt Tallinas iedzīvotāji var braukt ar sabiedrisko transportu pilnīgi bez maksas.
Igaunija bija pirmā valsts pasaulē, kura piedāvāja vēlēšanās nobalsot tiešsaistē. Te programmēšanu māca sākumskolā, savukārt pieeja internetam tiek uzskatīta par vienu no cilvēka pamattiesībām.
Igaunijā ir daudz salu – igauņi var lepoties ar 2222 salām un saliņām.
Baltijas valstis ir plakanas kā pankūka, tomēr tieši Igaunijā meklējama Baltijas augstākā virsotne Munameģis, kas paceļas 318 metrus virs jūras līmeņa.
Igauņi prot nest sievas – viņi ir uzvarējuši pasaules sievu nešanas sacensībās 11 reizes.
Igauņi ir izgudrojuši paši savu sporta veidu, ko dēvē par kīkingu («kiiking»). Lai nodarbotos ar kīkingu, jāpiesprādzējas pie milzu šūpolēm un jāuzšūpojas iespējami augstu – tā, lai šūpoles uzmestu 360 grādu apli.
