Līgo nedēļā latvju tauta allaž sašķeļas divās nometnēs. Seno tradīciju pētnieki un milzīgs pulks Māras, Laimas un dabas spēku pielūdzēju ar uguns rituāliem un tautasdziesmām saulstāvjus svin 20. jūnijā. Par to viņi ikreiz izpelnās kristiešu nosodījumu. Pati esmu katoliete un, lai Dievs man piedod, tomēr nespēju pieņemt radikālo nostādni, ka saulstāvju rituālus vada pats nelabais. Vai tiešām visi folkloristi, latviskās dzīvesziņas adepti, pētnieki un etnogrāfi, tostarp Valsts eksprezidente, ir pagānisma maldu valgos savažoti?
Vispār mūsu mazajai tautai piemīt nelāgs ieradums naidoties, nevis vienoties kopībā. Tāpēc ienāca prātā stāstiņš no tūrisma ceļojuma uz Portugāli. Pirms dažiem gadiem tur piedzīvoju gan 23. jūnija nakts eksplozīvo svinēšanu lielpilsētā Portu, gan nākamās dienas baznīcas rituālus, jo 24. jūnijs ir Jāņa Kristītāja svētki. Portugāle ir izteikti katoliska zeme ar ļoti senām un noturīgām tradīcijām.
Burzma, troksnis, uguņošana, mūzika, veselības vēlējumi, viegli uzsitot pa pakausi ar plastmasas bērnu rotaļu āmuriņu (agrāk tā bija ķiplokgalva), turpinājās visu nakti. Šķita, ka ielās un krastmalās izgājis teju viss miljons iedzīvotāju, ieskaitot zīdaiņus, bērnus, simtgadīgus vecīšus, kurus tuvinieki veda pie rokas vai invalīdu ratiņos. Pilnīgi visi sabiedrības slāņi tur bija. Septiņi tilti un transporta satiksme ielās jau pēcpusdienā tika slēgta.
Mani ļoti nogurdināja trokšņainā bakhanālija. Pāris stundu pagulējām, jo gidi bija ieplānojuši Svētā Jāņa dienas svinību apmeklējumu baznīcās. Par to, vērojot bohēmisko nakti, man nebija nekādu ilūziju. Taču no rīta, tuvojoties dievnamiem, pārņēma neaprakstāms izbrīns – te nu atkal bija tūkstošiem svinētāju grēcinieku! Mise un rituāls ar svēto statuju procesiju pilsētas ielās plus
40 grādu karstumā ilga daudzas stundas, un tam pievienojās vēl daudzi tūkstoši…
