Bauskā piektdien, 10. jūnijā, svinīgi tika atklāts SIA «Bauskas siltums» uzstādītais šķeldas katls un šķeldas pieņemšanas mezgls, atzīmēts katlumājas rekonstrukcijas nobeigums.
Sarīkojumu vadīja Ilva Vansoviča, to palīdzēja organizēt Bauskas kultūras centrs, ar muzikālo pavadījumu sanākušos izklaidēja folkloras kopa «Dreņģeri».
Ilgi jāiesilda
Svētku dalībniekus divās grupās izveda ekskursijā pa katlumāju. Vienu grupu vadīja SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis, otru – SIA «Bauskas siltums» uzskaitvede Gita Granta-Vanaga. Galvenā uzmanība tika veltīta Austrijas firmas «Kohlbach» šķeldas apkures katlam. Milzīgā ierīce, kuras augšējā daļa atrodas pie paša ēkas jumta un kuras montēšanai bija nepieciešams jumtu nojaukt, vēl aizvien darbojas testa režīmā.
G. Granta-Vanaga pastāstīja, ka, pateicoties īpašai kurtuves uzbūvei, temperatūra tajā var sasniegt pat tūkstoš grādu. Tāpēc sākumā tā kurināta ar malku, lai uzreiz nepārkarsētu. Ūdens caurules silda ar dūmgāzēm, tās vēl pēc tam nogādājot dūmgāzu kondensatorā, panākot lielu siltuma atdevi. I. Rūsis informēja, ka pelni ir aptuveni divi procenti no patērētā kurināmā masas.
«Atšķirībā no gāzes katliem, šis ir inerces katls. Tas ilgi jāiesilda un ilgi jāatsilda. Nevar kā gāzes katlus ieslēgt un izslēgt,» jaunās sistēmas īpatnības raksturoja SIA «Bauskas siltums» ekonomists Gatis Balodis.
Eksperti atzīst, ka būtu nepieciešams padomāt par siltuma akumulatoru, jo šķeldas katls grūtāk piemērojas siltuma svārstībām, reizēm būtu efektīvāk saražoto siltumu uzkrāt.
Nekāda riska
Ņemot vērā nelielo pilsētas katlumājas teritoriju, pieņemts lēmums neveidot šķeldas glabātavas. Šķeldas pieņemšanas mezgls ir aprīkots ar automātiskām virzītājgrīdām un mehānismiem. Ar hidraulikas palīdzību kurināmais materiāls tiek pacelts, un hidrauliski automātiski šķelda tiek iebērta kurtuvē. G. Granta-Vanaga pastāstīja, ka viens no galvenajiem noteikumiem – lai šķeldas sastāvā nebūtu plastmasas detaļu, jo tās bojā šķeldas novietnes virzītājmehānismus.
Līgumu par šķeldas piegādi plānots slēgt ar uzņēmumu, kas gatavs to nepārtraukti piegādāt. Ziemā, intensīvas apkures periodā, būs nepieciešamas divas kravas šķeldas dienā. «Nekāda riska šajā gadījumā nav – uzņēmuma gāzes katli nav demontēti, tie var strādāt ar pilnu jaudu, un gadījumā, ja kaut kas notiek ar šķeldu, apsilde pilsētā tiek nodrošināta,» informēja G. Balodis. Maksāt plānots nevis par piegādātās šķeldas apjomu, bet gan par enerģiju, ko izdosies no piegādātā apjoma iegūt.
Šovasar lielu uzmanību pievērsīs katla efektivitātei apstākļos, kad pilsētai jānodrošina siltais ūdens. Pašlaik siltumu piedāvā SIA «Windau» koģenerācijas stacija, bet tā varētu darboties tikai līdz nākamā gada vidum. Ziemā pamatslodzes nodrošinās ar «Windau» siltumu un šķeldu, lielos mīnusos, slodzēm palielinoties, pieslēgs klāt gāzes apkuri.
Piedāvās ekskursijas
Katlumājā paveikts daudz darba arī par uzņēmuma līdzekļiem, piemērojot telpas gan darbinieku vajadzībām, gan iespējamām nākotnes prasībām. «Pārmaiņas skāra ne tikai apkures sistēmu, bet arī katlumāju,» norādīja G. Granta-Vanaga.
Sakārtota dežurantu telpa, kur datoros nonāk visa informācija gan no katlumājas, gan citiem objektiem, kurus pārvalda attālināti. I. Rūsis informēja, ka pašlaik viens no galvenajiem uzdevumiem ir pāriet uz jaunu datu vadības sistēmu, jo «Kohlbach» katlam tā ir citas firmas nekā gāzes katliem. Mērķis ir apvienot abas vienā.
Izmantojot katlumājas otro stāvu, tapusi interesanta telpa, kas veidota ar stikla sienām un ļauj apskatīt no otrā stāva katlumājā notiekošo. G. Granta-Vanaga informēja, ka jauno telpu plānots izmantot gan interesentu ekskursijām, gan mācībām.
Daudz aprēķinu
SIA «Bauskas siltums» darbiniekiem beidzies sarežģīts darbu periods. «Ziemā bija jānodrošina viss reizē – jāražo siltums, apkārt notika būvdarbi, visur putekļi, kaut ko betonēja, bija auksts,» atcerējās I. Rūsis. Viņš skaidroja, ka darbus ļāva veikt 2002. gadā īstenotā katlumājas pārbūve, kad gāzes katlus koncentrēja vienuviet. Turklāt mainījās likumdošana – valdība ir noteikusi atbalsta termiņu elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, SIA «Windau» elektroenerģijas obligātā iepirkuma piemērošanas termiņš beidzas 2017. gada jūlijā.
Atjaunīgā resursa – šķeldas – izmantošana apkurē ir ieguldījums nākotnē. Tas ir kā drošības spilvens pret iespējamiem straujiem siltuma ražošanas izmaksu kāpumiem, ko, no vienas puses, ietekmē gāzes cena, grūti prognozējamā dabasgāzes cenu politika un, no otras puses, izmaiņas valsts likumdošanā attiecībā uz gāzes koģenerācijas staciju subsidēšanu, gan citiem jauniem regulējumiem, kas varētu atstāt iespaidu uz siltuma ražošanas izmaksām. Šķelda tomēr ir vietējais kurināmais un lētāks.
SIA «Bauskas siltums» pārstāvji gan uzsvēra, ka jauno siltuma tarifu tik drīz nebūs. Sākoties apkures sezonai, kļūs skaidrāks, kāds ir šķeldas patēriņš. 2017. gadā, kad darbu pārtrauks koģenerācijas stacija, būs pārrēķins. Tāpēc jaunais tarifs varētu būt gaidāms 2017. gada beigās vai 2018. gadā. Zināšanai – siltumenerģijas tarifs Bauskā maijā bija 51 EUR/MWh bez PVN.
UZZIŅAI
2014. gada 30. oktobrī Bauskas novada dome pieņēma lēmumu par katlumājas rekonstrukcijas un šķeldas apkures sistēmas izveidi.
2015. gada februārī noslēgts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par līdzfinansējuma piešķiršanu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.
2015. gada septembrī Bauskas novada dome akceptēja galvojumu visām katlumājas pārbūves izmaksām. Līgums ar SIA «Monum» noslēgts par summu 2 590 00 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kopējais projekta finansējums ir 2 594 247 eiro, no tiem Eiropas fondu līdzfinansējums ir 1 297 123,5 eiro.
