Bauskas rajonā ar graudaugu sēklas audzēšanu nodarbojas 19 zemnieku saimniecību un statūtsabiedrību.
Bauskas rajonā ar graudaugu sēklas audzēšanu nodarbojas 19 zemnieku saimniecību un statūtsabiedrību. Tajās visās iesētos un sēklas ieguvei paredzētos laukus novērtē rajona Sēklu inspekcijas speciālistes.
Audzē arī vīķus un zālājus
Lauku apskates ir darbietilpīgs un precīzs process, kas arī stingri jādokumentē. Tā paju sabiedrībā «Svitene» bija jāaplūko 13 lauku. Nomas zeme izvietota gabalu gabaliem, 200 hektāru ziemāju un 230 hektāru vasarāju izkaisīti plašā teritorijā.
Svitenieši izsenis nodarbojušies ar sēklas sagatavošanu. Paju sabiedrība sēklai šogad iesējusi ziemas kviešus ‘Pamjati Fedina’ un ‘Kosack’, kā arī miežus ‘Abava’. Sabiedrības agronome Mirdza Krūmiņa stāsta, ka lielākie pircēji ir mūsu rajona zemkopji un arī kaimiņi jelgavnieki.
Svitenē lielākas un mazākas saimniecības atsakās no gadu gadiem ierastās šķirnes ‘Donas puspunduris’. Sabiedrības priekšsēdētājs Modris Villa gan bilst, ka graudaudzētājiem pašiem jāizšķiras, kam dot priekšroku, jo pašlaik Latvijā nav agrīnāku ziemāju par šiem. Būdami sēklaudzētāji, svitenieši nevar turēt plašu šķirņu klāstu, jo tad nav garantijas par sēklas tīrību. Pavairošanai iegādājas superelites un elites sēklu.
Bauskas rajona Sēklu inspekcijas vadītāja Jausma Sudmalniece sviteniešus uzteic par to, ka viņi audzē sēklai vīķus. Zemnieku saimniecībai «Zemgaļi» Modris Villa šajā sezonā iegādājies Somijas firmas «Anti» graudu kalti, kurā iespējams izžāvēt ne tikai graudaugus, bet arī zālājus, kas iesēti sēklas ieguvei.
Saimnieko savā pagastā un ārpus rajona
Svitenes pagasta zemnieks Ivars Punka lauku apskatē parādīja 35 hektārus ziemas kviešu ‘Harmonija’. To kopšanā izmantots viss, kas vajadzīgs intensīvai šķirnei. Ceļa otrā pusē aug ‘Pamjati Fedina’, arī teicams lauks. I. Punka no bijušā saimnieka nopircis 70 hektāru auglīgas zemes un prot to veiksmīgi izmantot.
Svitenietis kopā ar partneriem saimnieko arī kaimiņu rajonā. Pērn iekults 1000 tonnu graudu, kuriem vidējais lipekļa saturs bija 29 procenti. Ivars arī izvēlas jaunās šķirnes, kas ir ražīgākas par vecajām un labāk iztur pārtikas labības nosacījumus. Savas saimniekošanas laikā viņš pirmo reizi neiesēja ‘Donas puspunduri’, taču izvēlējās ‘Kontrastu’.
Sēklu inspekcijas vadītāja Jausma Sudmalniece un agronome Aida Laiškone pēc Svitenes brauciena secināja, ka šīspuses lauksaimnieki cenšas ievērot sēklaudzētājiem izvirzīto noteikumu stingrās prasības. Kvalitātes nodrošināšanā lauku apskates ir pirmais posms. Svarīgākais, lai sēklas sagatavošanā, proti, pļaujot un kaltējot graudus, nepieļautu citu kultūru piejaukumu, atgādina J. Sudmalniece. Jāatceras, ka viens sēklas paraugs tiek nosūtīts uz Priekuļiem, kur notiek pēcpārbaude. Tajā vēlreiz pārliecinās, vai sēkla atbilst visiem kritērijiem.
