Bērnu un jauniešu (no dzimšanas līdz 19 gadu vecumam) mirstība un veselības traucējumi ārējo cēloņu dēļ Latvijā ir daudz augstāki nekā vidēji ES.
Bērnu un jauniešu (no dzimšanas līdz 19 gadu vecumam) mirstība un veselības traucējumi ārējo cēloņu dēļ Latvijā ir daudz augstāki nekā vidēji ES.
Kļūst par invalīdiem
Latvijā lielākā mirstība šajā ziņā ir 15 līdz 19 gadu vecu jauniešu vidū. Daļa gūto traumu rada ilgstošas un pat neatgriezeniskas veselības problēmas – ap 100 bērnu (līdz 15 gadu vecumam) gadā kļūst par invalīdiem ārējo cēloņu dēļ.
Tas secināts pētījumā, ko Latvijas Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti 12 mēnešu laikā veikuši sadarbībā ar Nīderlandes Sabiedrības un vides veselības institūtu. Projekts beidzās 2. jūlijā, kad SVA iepazīstināja ar faktiem un secinājumiem. Sadarbībā ar Nīderlandes speciālistiem pētītas arī paredzamā mūža ilguma atšķirības sievietēm un vīriešiem un profilaktisko apskašu laikā atklājamiem ļaundabīgajiem audzējiem.
Ārējie cēloņi, kas izraisa traumatismu un pat nāvi, ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām, īpaši bērnu un jauniešu vecumā. Eiropas valstīs šie nāves cēloņi ir pirmajā vietā visās vecuma grupās līdz 24 gadu vecumam. Ņemot vērā traumatisma daudzveidību un dinamiskumu, šo problēmu risinājumi ir viens no lielākajiem izaicinājumiem sabiedrības veselības jomā.
Cieš arī valsts
Diemžēl nereti traumas rada ilglaicīgas sekas un ietekmē dzīves kvalitāti. Nīderlandes speciālistu pētījumā secināts, ka aptuveni ceturtdaļa pacientu (26%), kas ārstējuši ievainojumu stacionārā, jūt traumas ietekmi (piemēram, ikdienas aktivitāšu ierobežojumus, depresiju, diskomfortu, sāpes) vēl pēc divarpus mēnešiem, pēc pieciem mēnešiem tas traucē piektdaļai pacientu, bet pēc 12 mēnešiem to jūt divpadsmitā daļa cietušo.
Hronisku invaliditāti jauniešu vidū galvenokārt izraisa traumas, kuru dēļ krietni samazinās to gadu skaits, ko cilvēks var nodzīvot ar labu veselību.
Traumatisms rada lielus zaudējumus valstij, jāņem vērā arī izmaksas, lai cīnītos ar traumatisma radītām sekām: darbspēju un produktivitātes zudums, invaliditāte, veselības aprūpes, rehabilitācijas izdevumi. Eiropas Transporta drošības padome aprēķinājusi, ka traumatisms, kas saistīts ar ceļu satiksmes negadījumiem, katru gadu ES izmaksā ap 180 miljardu eiro.
Rūpes ģimenei
Traumas ne tikai rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes un labklājības sistēmai, bet emocionāli, organizatoriski un finansiāli ietekmē ģimeni, kurā aug bērns, kas guvis kādu traumu.
Arī tiešās medicīniskās izmaksas (piemēram, stacionārā veselības aprūpe) traumu gadījumos ir augstas, ņemot vērā gan traumu skaitu, gan to smagumu. Mazi bērni (līdz četru gadu vecumam) ir otrajā vietā pēc hospitalizācijas izmaksām traumu gadījumos. Pirmajā vietā izmaksu ziņā ir pacienti, kas vecāki par 60 gadiem.
Vēl traģiskāka šī situācija ir, raugoties no sociāli ekonomiskā un cilvēciskā zaudējuma viedokļa, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju negatīvo dabisko pieaugumu. 2005. gadā, pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem, no visiem bērniem līdz 15 gadu vecumam, kuriem piešķirta pirmreizējā invaliditāte, 2,8% jeb 89 bērniem to izraisījuši ievainojumi, saindēšanās un citi ārējie cēloņi. 22,5% jeb 20 no viņiem ir bērni vecumā līdz sešiem gadiem.
Vecāku vaina
Biežākās traumas, kuru dēļ pirmsskolas vecuma bērni iegūst invaliditāti, ir acu un galvas traumas, apdegumi. Viens no ārējiem cēloņiem, kas rada traumatismu vai mirstību, ir vardarbība, uzbrukums. Patiesais bērnu un jauniešu skaits, kuri katru gadu cieš no dažādas vardarbības, nav zināms, jo šādi dati netiek apkopoti.
Pieejamā, bet nepilnīgā informācija rada bažas. 2005. gadā noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu (līdz 17 gadu vecumam) skaits sasniedza 2355, no tiem 167 bija vecumā līdz sešiem gadiem. Tas ir vairāk nekā cietuši ceļu satiksmes negadījumos.
Traumatisma cēloņi ir dažādi: bērniem nedroša vide, nepietiekama vecāku atbildība – bērnu nepieskatīšana, atbilstīgas vides nenodrošināšana mājās, piemēram, rūpes par to, lai sērkociņi, sadzīves ķīmija un medikamenti nebūtu pieejami. Bieži vien pieaugušie atzīst, ka nav varējuši iedomāties vai nav zinājuši, ka tādā vai citādā veidā bērns var smagi ciest vai iet bojā. Mazu bērnu drošība vienmēr ir atkarīga no vides un pieaugušajiem, kuri ir līdzās.
***
Uzziņai
– Mirstība ārējo cēloņu dēļ zēniem ir divreiz lielāka nekā meitenēm, ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši trīsreiz vairāk zēnu nekā meiteņu;
– ārējo mirstības cēloņu struktūrā (2005. g.) pirmajā vietā ir ceļu satiksmes negadījumi – 30%, noslīkšana – 18%, pašnāvības – 16%, uzbrukums – 8%;
– līdz deviņu gadu vecumam bērni biežāk ir slīkuši, tas saistīts ar nepietiekamu uzraudzību;
– ap 15% pacientu līdz 17 gadu vecumam slimnīcās ārstējušies ar diagnozēm, kas saistītas ar ārējo cēloņu izraisītu traumatismu;
– 50% zēnu un 40% meiteņu (11, 13 un 15 gadu vecumā) traumas dēļ bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība un nopietna ārstēšanās (2002. g. dati).
– Traumas gūšanas vietu struktūrā pirmā vieta ir mājas, atšķirībā no ārējo cēloņu izraisītās mirstības, kad, spriežot pēc cēloņiem, galvenokārt negadījumi notiek transporta zonā;
– vērtējot desmit gadu periodu (līdz 2004. gadam), ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu (līdz 14 gadu vecumam) skaits pieaudzis. Pēdējos divos gados ievainoto bērnu skaits samazinājies;
– pēc policijas datiem, vardarbībā cietušo bērnu (līdz 17 gadu vecumam) skaits pārsniedz 2000 bērnu gadā, kas ir pat vairāk nekā cietušo skaits ceļu satiksmes negadījumos.
Fakti no pētījuma “Traumatisms un ārējie nāves cēloņi bērniem un jauniešiem”, SVA 2006. – 2007. gads
