Pašvaldību vadītāji ir labāk atalgotās valsts amatpersonas mūsu novados. Mēnešalga viņiem aprēķināta, ievērojot valstī noteikto kārtību.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka amatpersonām mēnešalgu nosaka atbilstīgi strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, piemērojot attiecīgu koeficientu. Likumā ir noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja algai šis koeficients nedrīkst pārsniegt 3,64.
Šogad vairāk nekā pērn
Centrālās statistikas pārvaldes publicētais valstī strādājošo 2014. gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs ir 765 eiro. Ņemot vērā noteikto koeficientu, pašvaldību vadītāju mēnešalga šogad nedrīkst pārsniegt 2784 eiro. Nevienam mūsu novada vadītājam tik lielas algas nav. Tās aprēķināšanā izmantots mazāks koeficients.
Mūsu pusē lielākās pašvaldības Bauskas novada domes priekšsēdētājam noteikta arī prāvākā alga. Tā gan ir 95 procenti no maksimāli pieļaujamās. Mēnesī viņam tā noteikta 2645 eiro (visas summas norādītās pirms nodokļu nomaksas jeb «uz papīra») apmērā. Otra lielākā alga ir mūspuses vismazākā – Rundāles novada vadītājam. Mēnesī viņam noteikts 2517 eiro liels atalgojums. Iecavas novada domes priekšsēdētājs par savu darbu saņem 2391 eiro. Savukārt Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 2150 eiro.
Visu novada vadītāju atalgojums šogad ir nedaudz lielāks, nekā tas bija pērn. Šī tendence nav tikai mūsu novados. Vairāk par savu darbu šogad saņem arī valsts izpildvaras augstākās amatpersonas. Saskaņā ar izmaiņām Ministru prezidenta alga šogad ir 3771 eiro. Ministri algās šogad 2791 eiro vietā saņem 3580 eiro, savukārt parlamentārajiem sekretāriem 2170 eiro vietā ir 2777 eiro mēnešalga.
Likums nav pārkāpts
«Bauskas Dzīve» lūdza šos skaitļus komentēt «SEB bankas» sociālekonomikas ekspertam Edmundam Rudzītim. Viņš atzīst, ka visos novados noteiktie atalgojumi ir atbilstīgi likumam. «Jautājumam drīzāk vajadzētu skanēt citādāk. Vai visu pašvaldību vadītāju slodze un darba apjoms ir vienāds pie līdzvērtīgiem atalgojumiem? Protams, kopumā tas ir pozitīvi, ka ir šāda vispārējā atalgojuma politika un pašvaldību vadītājiem jāiekļaujas noteiktos rāmjos. Tajā pašā laikā nav konkrētu kritēriju, kas varētu ietekmēt algas lielumu. Tādēļ to nosaka vai nu pēc atļautā, vai nu pēc budžeta iespējām. Es pieļauju, ka būtu nepieciešami kritēriji, piemēram, iedzīvotāju skaits, uzņēmumu un nodarbināto skaits u. c. Tie varētu ietekmēt atlīdzības maksimālo vērtību.
Atšķirībā no privātā sektora, kur atalgojums bieži vien ir sasaistīts ar sasniegtajiem rezultātiem, valsts sektorā tādas sasaistes nav. Iespējams, nākotnē tiks domāts gan par kritēriju ieviešanu, gan par to, ka arī valsts sektorā un pašvaldībās ieviestu sasaisti ar kaut kādiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem. Varētu, piemēram, veidot tādu atalgojuma sistēmu, lai pašvaldības vadītāji būtu atvērti darbībām, kas sekmētu uzņēmējdarbību un darba vietu radīšanu konkrētā novadā,» tāds ir bankas eksperta viedoklis.
Nevar visiem vienādi
«Bauskas Dzīve» zvanīja vairākiem novadu iedzīvotājiem, lūdzot viņu viedokli par pašvaldību vadītāju atalgojumu. Bija cilvēki, kuri atteicās par šo tēmu runāt, daži piekrita izteikties tikai anonīmi. Neviens no uzrunātajiem nespēja nosaukt pat daļēji precīzu amatpersonu algu. Savos pieņēmumos neviens nepieļāva, ka tā varētu pārsniegt pusotru tūkstoti eiro.
«Es nemaz negribu zināt, cik daudz mūsu novada vadītājs saņem. Viņš nav pelnījis pat pusi no tā, jo sava novada labā neko nav darījis,» tik kategorisks vērtējums bija kādai pensionārei no Iecavas. Savukārt uzņēmējs no Bauskas par aplamu nosauca principu, ka algu visiem pašvaldību vadītājiem valstī nosaka vienotu. Ir jāvērtē iedzīvotāju skaits, novada budžets, piesaistīto investīciju apjoms, kaut vai spējas un prasme panākt, piemēram, novadā esošo valsts ceļu sakārtošanu. «Ceļi brūk kopā, bet tikšanās reizēs priekšsēdētājs tik vien kā noplāta rokas, ka neko nevar panākt. Tad lai neuzņemas šādu amatu,» ieteica uzņēmējs, kurš vārdu publiski nevēlējās paust.
Zemniece no Vecumnieku novada par aplamu atzina modeli, ka pašvaldību vadītāju algu pielīdzina valstī vidējai. «Manā saimniecībā strādā seši cilvēki, viņi visi ir godīgi un čakli. Taču es nevaru atļauties viņiem maksāt vidēji 765 eiro mēnesī. Šāda vidējā alga ir uzpūsta, to rada atsevišķu bagātu privātfirmu un valsts amatpersonu atalgojums. Strādājošie laukos reti kur tā var nopelnīt,» spriež Vecumnieku novada saimniece.
Iztiek ar minimālo algu
«Vairāk nekā divi tūkstoši mēnesī – tas ir pilnīgs vāks! Es strādāju 12, dažreiz 14 stundas diennaktī, bet saņemu minimālo algu. Nedomāju, ka novada vadītājs strādā daudz vairāk par mani,» tādu viedokli izteica Margarita Travina no Vecumnieku novada Taurkalnes.
«Es zinu, kā cilvēki strādā, piemēram, tajā pašā «Dominantē». Cik garas un smagas ir viņu darba stundas. Un saņem par to minimālo algu. Un ar to viņi izdzīvo. 2,3 tūkstoši eiro mēnesī – es nesaprotu, ko Iecavas vadītājs tādu dara, ka viņam tā maksā,» sašutums skan iecavnieces Natālijas Tureško balsī. Guntis Dravnieks no Iecavas ir pielaidīgāks. Viņš novada vadītājam atvēlētu tūkstoš eiro lielu algu. Ja tā ir lielāka, tad acīmredzot tā vajag. «Es tiešām nevēlos ieskatīties citu cilvēku makos, un iebildumu man nav,» tā G. Dravnieks.
Lai strādā un nopelna!
Arī Hildai Nortei no Rundāles novada Viesturiem nav iebildumu, ka novada vadītājs saņem 2,5 tūkstošus eiro: «Man nav žēl. Lai viņš strādā un pelna!» Inese Straņķe no Rundāles novada Svitenes gan uzskata, ka pusotrs tūkstotis eiro – tas būtu maksimālais, cik algā vajadzētu saņemt novada vadītājam.
Viktorija Markeviča, kura strādā par pārdevēju Bauskas novada Dāviņos, uzskata, ka par pusotru tūkstoti lielākai novada vadītāja algai nevajadzētu būt. Viņai piekrīt Linda Andersone, kura dzīvo Bauskas novada Ozolainē: «Man arī darbdiena ir gara, strādāju daudz. Būtu laimīga, ja man piecsimt eiro «uz rokas» sanāktu. Bet 2,6 tūkstoši mēnesī ir nesamērīgi liela alga.»
UZZIŅAI
Četru novadu īss raksturojums
Iecava
Iedzīvotāju skaits – 9212.
Izdevumi 2016. gadā plānoti 12 701 444 eiro, administratīvā aparāta uzturēšanai 2016. gadā atvēlēti 763 993 eiro (6,2% no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem).
Domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 2391 eiro, pērn – 2277 eiro.
Vecumnieki
Iedzīvotāju skaits – 8931.
Kopējie pamatbudžeta izdevumi 2016. gadā plānoti 8 808 146 eiro.
Vispārējiem valdības dienestiem iecerēts tērēt 985 922 eiro. No šīs summas 10,5% ir dažādi maksājumi, atlikusī daļa plānota pašvaldības pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tai skaitā domes vadības, administrācijas, kā arī pagasta pārvalžu funkciju īstenošanai.
Domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 2150 eiro, pērn – 2092 eiro.
Rundāle
Rundāles novadu kā savu pastāvīgo dzīvesvietu ir norādījuši 4067 iedzīvotāji.
Budžeta izdevumi šogad atvēlēti 4 325 255 eiro, vispārējiem vadības dienestiem plānoti 476 716 eiro, no tiem pārvaldei – 382 079 eiro.
Domes priekšsēdētāja alga 2016. gadā noteikta 2517 eiro, pērn – 2250 eiro.
Bauska
Novadā iedzīvotāju skaits pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2016. gada 12. janvāri bija 25 613 iedzīvotāji.
Pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms 2016. gadam plānots 25 333 253 eiro.
Izdevumi pašvaldības pārvaldes darbības nodrošināšanai plānoti 1 676 802 eiro jeb 6,6% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
Novada domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 2645 eiro, pērn – 2476 eiro.
Avots: pašvaldību interneta vietnēs pieejamā un administrācijas speciālistu sagatavotā informācija.
