Manuprāt, visjūtīgākais veidojums ir ģimene. To sargā personiskās dzīves neaizskaramības likums, un neviens nezina, cik plaši drīkst atvērt kāda dzīvokļa vai mājas durvis.
Manuprāt, visjūtīgākais veidojums ir ģimene. To sargā personiskās dzīves neaizskaramības likums, un neviens nezina, cik plaši drīkst atvērt kāda dzīvokļa vai mājas durvis.
Izņēmums ir daži politiķi, kuri savu personisko labklājību un pat skandālus izliek kā uz delnas. Arī slikta reklāma ir laba reklāma. Lai gan… publiskās personas jau ar savu gribēšanu tikt ievēlētiem amatos atsakās arī no personiskās dzīves neaizskaramības.
Konfliktu daudzveidībai nav robežu
Padomju laikos īpaši uzpasētas tika redzamāko komunistu ģimenes. Tām bija jābūt ideālām, un, nedod Dievs, kādu sānsoli vai pat domas par to: ķidāšana partijas birojā vai citā instancē bija neizbēgama. Šāda prakse iedrošināja arī ierindas ļaudis sarežģījumus savā mājā risināt ar citu palīdzību, visbiežāk izvēloties laikrakstu redakcijas. Taču jāšaubās, vai žurnālistu spēkos bija lietas nokārtot, lai abas puses būtu apmierinātas. Klusums bija tikai šķietams.
Pēc neatkarības atjaunošanas konfliktu «arsenāls» kļuvis plašāks. Pagastu zemes komisijas bijušas liecinieces, kā sabrūk radu attiecības pat starp brāļiem un māsām, vecākiem un bērniem, dalot tiesības uz mantoto īpašumu: māju un zemi. Taustāma manta nekad nav bijusi viegli dalāma, savukārt pēc garīgām vērtībām ir jūtams pieprasījuma deficīts, un attiecības ģimenē aizvien biežāk materializējas. Protams, īpašumu var izmērīt, nocenot un galu galā sadalīt tiesas ceļā. Taču ir lietas, kuras neviens tiesnesis nevar atšķetināt, un vienīgais risinājums tad ir šķiršanās vai piespiedu sadzīvošana.
SOS saucieni bez atbildes
Dažādos sieviešu vārdos nosauktos žurnālos, arī laikraksta «Bauskas Dzīve» slejās nereti savā liktenī dalās sievietes, nojaušot vīra neuzticību vai citas briesmas un gaidot padomu, ko darīt. Tas «atvieglo» sirdi, jo dalīta bēda ir pusbēda. Taču nesimpātiska ir dažu cilvēku slēpta vēlme savus nodomus risināt «caur avīzi», lai ar tās palīdzību rastu attaisnojumu savai rīcībai vai arī likvidētu kādu reizēm pat šķietamu netaisnību. Problēmas skatījums no otras puses var būt pavisam citāds, un risinājuma vietā konflikts tikai padziļinās.
Skumji, ja cilvēki nākotnes aprēķinus veido uz vēl dzīva tuvinieka likteņa rēķina. Tas nenotiek vienīgi meksikāņu seriālos, piemēru iz mūsu pašu dzīves ir pietiekami.
Nieka šķērīšu dēļ
Sievasmātes un vīramātes «tēls» papilnam rodams folklorā, un pat vislabākā sievasmāte, tikko par tādu kļuvusi, tiek apzīmogota ar negatīvismu. Pat labvēlīgā raksturu salikumā strīds var izcelties gan darbavietā, gan, vēl jo vairāk,– ģimenē.
Zinu kādu ģimeni, kurā mūža nogalē dienas vadīja vīra un sievas mātes. Konflikts radās nieka – «miera laika» šķērīšu – dēļ. Gan viena, gan otra māmuļa uzstāja, ka ērtās, asās un ģimenē pieprasītās šķērītes ir viņas – no senajām dienām saglabātas un no iepriekšējās dzīvesvietas līdzi paņemtas. Ja šajā situācijā būtu iejaukušies bērni, cenšoties pierādīt katrs savas mātes taisnību, konflikts vērstos plašumā un sekas būtu neaprēķināmas. Taču jaunākai paaudzei pietika prasmes nepievērst strīdam uzmanību. Tas kādu laiku vēl virmoja, līdz noplaka pavisam un aizmirsās. Pilnīgi neiedomājama ir situācija, kad vīra vai sievas māte mēģina ģimenes finanses turēt savā pārziņā. Tomēr arī tādi gadījumi ir dzirdēti.
Raksturs nav nelabojams
Esmu vērojusi dzimtu rakstura pārmantojamību. Vērtīgi būtu biežāk pavērot savus vecākus vai vecvecākus un mēģināt sevī sameklēt tās rakstura īpašības, kas nepatīk viņos, nevis nosodīt, un… laboties.
Žurnālisti, pat psihologi un tiesneši ne vienmēr atradīs īstos vārdus un likumus, lai galīgi un bez sekām atrisinātu ģimenes problēmas. Ar tik jūtīgu instrumentu kā ģimene, manuprāt, var «spēlēt» tikai paši jebkuras situācijas dalībnieki.
Interesanti būtu lasīt vai ieklausīties jūsu vēstulēs un stāstījumos, kā esat tikuši galā ar konfliktu vai gluži vienkāršu sarežģījumu, kas sākumā licies neatšķetināms, pat traģisks. Tieši citu pieredze strīdu risināšanā varētu būt ļoti noderīga daudziem «Bauskas Dzīves» lasītājiem.
