Bijusī baušķeniece Dzidra Ansklaviņa (dzim. Ruža) mūža lielāko daļu pavada tālajā Kanādā, Vinipegā.
Bijusī baušķeniece Dzidra Ansklaviņa (dzim. Ruža) mūža lielāko daļu pavada tālajā Kanādā, Vinipegā. Gadu krājums vairs neļauj dzimteni apciemot, kā tas bija pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Taču viņai ir daudz vēstuļu draugu. Dzidra uztur sakarus ar Bauskas politiski represēto klubu “Rēta”, ziedo savu artavu grūtdieņiem dzimtenē.
Radiniece Rita Lakstīgala regulāri sūta Dzidrai laikrakstu “Bauskas Dzīve”. Kārtējā bandrole viņai esot svētki, avīzītes izlasot no pirmās līdz pēdējai lappusei. Nereti jaunumos ar Ritu daloties pa telefonu, un gadoties, ka baušķeniece to vai citu rakstiņu nemaz nav izlasījusi.
Nesen Dz. Ansklaviņa atsūtījusi izgriezumu no avīzes “Laiks” (2007. g. 1. – 5. janv.) “Bostonas un Bauskas lepnums”. Tas ir stāstiņš par mūsu novadnieku – ērģelnieku, koru diriģentu, skolotāju un komponistu Jāni Spalviņu. 1927. gadā viņš beidz Bauskas ģimnāziju. Tēvocim, kurš adoptējis abus brāļus Jāni un Arnoldu, neizdodas jauniešus ievirzīt praktiskākās dzīves jomās. Jānis mācās prof. Jozuus ērģeļu klasē un prof. Vītola kompozīcijasteorijas klasē. Vakaros jaunietis spēlē kinoteātros, atskaņojot t. s. “mēmajām filmām” piemērotu mūziku.
Tālajā 1934. gada rudenī viņš kļūst par Bauskas ģimnāzijas un pamatskolas mūzikas skolotāju, un te intensīvā darbā pavada desmit gadu. Viņš bijis 13. Bauskas aizsargu pulka orķestra virsdiriģents. Spēlējis ērģeles un vadījis baznīcas kori. Aktīvi līdzdarbojies Bauskas 500 gadu (pēc senāko vēsturnieku pētījumiem) jubilejas sarīkošanā. Citēju publikācijas autoru Ivaru Galiņu: “Iespaidīga ir viņa ērģeļu mūzika, izvadot pēdējā gaitā dzejnieku Vili Plūdoni no Bauskas baznīcas. Visas Jāņa Spalviņa kompozīcijas, prelūdes, aranžējumi palika Latvijā, kad 1944. gadā bija jādodas bēgļu gaitās.”
Baušķenieku vecākā paaudze vēl atceras izcilo personību, un viņiem varētu interesēt J. Spalviņa liktenis pēc 1944. gada.
Trimdā viņa muzikālā darbība bijusi ļoti fragmentāra. Vācijā tā aprobežojusies ar ērģeļu spēlēšanu latviešu dievkalpojumos. Lielāko trimdas laiku viņš nodzīvojis Amerikā, Bostonā, nodarbojies ar celtniecību un mēbeļgaldniecību. Paveicies arī konstruktora darbs. J. Spalviņš ir vairāku patentu autors. Bostonā viņš bijis trimdas draudzes ērģelnieks, vadījis apvienotos korus. Daudzas viņa kompozīcijas palikušas rokrakstā, un ģimenes interešu trūkuma dēļ, iespējams, gājušas bojā. Jānis Spalviņš nomiris 1978. gada 23. februārī Bostonā. “Tālu no savas Mūsas un Mēmeles krastiem, tālu no sava talanta piepildījuma,” publikācijas nobeigumā raksta Ivars Galiņš.
