Lopkopības saimniecībās šīs vasaras ieilgušais karstums un sausums radījis problēmas ganāmpulku nodrošināšanā ar barību, samazinājusies arī produktivitāte.
Lopkopības saimniecībās šīs vasaras ieilgušais karstums un sausums radījis problēmas ganāmpulku nodrošināšanā ar barību, samazinājusies arī produktivitāte.
Kā šajā situācijā rīkojas slaucamu govju un liellopu īpašnieki? “Bauskas Dzīvei” pieredzi izklāsta vairāku pagastu zemnieki.
Āboliņš sačokurojas, bet neizdeg
Bārbeles pagasta zemnieku saimniecības “Silavēji” saimnieks Mārtiņš Mediņš stāsta: “Svelmainajā vasarā glābiņš ir sarkanais āboliņš. Ražīgākajām govīm izbarojam otru pļāvumu, ko bija paredzēts gatavot ziemai. Pārliecinos, ka atspaids ir arī kukurūza. Kaut gan iegūsim aptuveni par pusi mazāk zaļās masas, šīs kultūras lauki nav izdeguši. Toties no Dānijas ievestie stiebrzāļu maisījumi, ko reklamējušas dažādas firmas, lielo sausumu nav izturējuši. Es neaudzēju lucernu, manuprāt, arī tā ir piemērota karstai vasarai.
Mūsu saimniecībā izslaukums salīdzinājumā ar to, kāds bija ap Līgo svētku laiku, samazinājies vidēji par sešiem litriem no govs. Tā ir ārkārtas situācija. Uzskatu, ka arī Bauskas rajonam jārīkojas līdzīgi, kā tas darīts Valmierā, kur ilgstošā sausuma un karstuma nodarītā posta dēļ nolemts izsludināt ārkārtas situāciju lopkopības un zemkopības nozarē.”
Gaida cukurbiešu laiku
Aģentūra LETA šajā sakarā informē, ka valmierieši gatavo vēstuli ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Vēstulē rajona Padome aicinās valstī veidot lauksaimnieku apdrošināšanas sistēmu, jo postu saimniecībām var nodarīt ne tikai sausums, bet arī plūdi un citas dabas stihijas.
“Zemnieku jau var knābāt visi,” ar rūgtumu sacīja Īslīces pagasta “Griežu” saimniece Ināra Bērzapāne. Izrādās, vedot barības ruļļus, saņemts sods par nenostiprinātu kravu. Īslīciete teic, ka pērn bagātīgi sagādātā barība ļauj uzturēt ganāmpulku šajā vasarā.
“Darbā pieņemti papildspēki, kas ganībās darbojas ar ruļļiem, lai govis tiktu pie barības. Ūdens arī pietiek. Zinu, ka neviens cits man nepalīdzēs, pašai vien jācīnās. Ganāmpulkā ir 191 slaucama govs. Izslaukums gan ir samazinājies, bet šādos apstākļos svarīgākais nezaudēt lopus. Ja to skaits samazināsies, tad droši vien neatgriezeniski. Jāizvelk līdz cukurbiešu novākšanas sezonai, kad barību varēs papildināt ar graizījumiem. Esam iegādājušies jaunu rulonu presi un visus salmus tīsim ruļļos. Šādā vasarā grēks tos smalcināt un birdināt zemē,” tā I. Bērzapāne.
Brunaviete, kura vēlējās palikt anonīma, atzīst: “Labi, ka esam pārgājuši uz jaunu tehnoloģiju. Uzbūvējām mūsdienīgu fermu, lopus augu gadu turam kūtī. Šajā karstajā vasarā tas ir glābiņš. Pat iedomāties nevaru, kā dzīvnieki izturētu, ja tiem svelmes stundas jāpavada mežmalā. Katastrofa – tā varētu sacīt vienā vārdā. Zālāju lauki ir dzelteni, bez dzīvības.”
Jādomā par salmu izmantošanu
“Pagājušajā gadā mums bija sagādāts daudz barības un joprojām dodam pērn gatavotu zāles un kukurūzas skābbarību. Gotiņām labāk garšo kukurūzas skābbarība, taču šajā vasarā šī kultūra nav padevusies. Nežēlojam arī spēkbarību, tās cenas patlaban nav paaugstinājušās. Taču paredzu, ka drīz vien par to būs jāmaksā vairāk.
Ir dzirdēts par mājlopu likvidēšanu. Saprotams, ja nav barības, dzīvniekus nevar mērdēt badā. Taču jāatceras, ka govs izaudzēšanai vajadzīgi divi gadi. Pašlaik ir sākusies ražas novākšana un situācija jāizmanto. Salmi noderēs, kombinējot tos ar piedevām,” tā brunaviete.
Lopkopības konsultante Līga Ničiporuka rekomendē pienīgajām govīm, no kurām dienā izslauc vidēji 24 un vairāk litru piena, dot septiņus kilogramus spēkbarības, kas satur 21 procentu proteīna. Lai uzlabotu sliktas kvalitātes barības apēdamību, liellopu uzturā ieteicams izmantot raugu.
