Kamēr dažs pussamiegojies dzēra kafiju, cits jau bija ceļā uz darbu, brīdī, kad pastniecīte piestāja pie mūsu mājas, neatkarīgi no tā, vai spīdēja saule, lija lietus vai sniga sniegs, šorīt pulksten 7.48 sākās pavasaris.
Kamēr dažs pussamiegojies dzēra kafiju, cits jau bija ceļā uz darbu, brīdī, kad pastniecīte piestāja pie mūsu mājas, neatkarīgi no tā, vai spīdēja saule, lija lietus vai sniga sniegs, šorīt pulksten 7.48 sākās pavasaris.
Aizvakar braucot uz Skaistkalni, sniga biezām, slapjām pikām. Bet nebija īgnuma par šķīstošo putru zem mašīnas riteņiem. Kaut kad taču sniegam bija jānosnieg! Cita laika tam vairs nebūs, pavasaris ir klāt. Sniegpulkstenītes par tā nākšanu ir zvanījušas kopš februāra. Tas nekas, ka baltie ziediņi nav pamanāmi zem kupenām. Ziemcietes zaļo zem sniega. Zvirbuļi čiepst, vārnas ķērc, kaķi ņaud un plosās augu nakti, jo viņi pirmie ir sajutuši saules atgriešanos pie debesīm. Viņus nepiemānīs aizkavējies sniega mākonis.
Dabai ir savi likumi, ko ne Saeima, ne Ministru kabinets nespēj grozīt. Kad pret Sauli pavērsts Zemes ekvatora apvidus, ziemeļu puslodē iestājas pavasaris. Abas puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, tāpēc diena un nakts visos Zemes apgabalos ir aptuveni vienāda garuma. Tā šo laiku skaidro astronomi.
Šodien ir Zaļā ceturtdiena pirms Lieldienām, kad kristieši piemin Svētā vakarēdiena parādīšanos. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un Viņa mācekļu pēdējais mielasts pirms Golgātas ceļa un mokām pie krusta.
Zaļā ir cerības krāsa. Paturēsim to prātā ceļā uz Lieldienām. Tomēr atcerēsimies arī senču laika pareģojumus – Ziemassvētki bija zaļi, tāpēc Lieldienas, iespējams, pienāks baltas. Taču pavasari arī tas nespēs aizbiedēt!
