Pavisam nesen pār Turcijas galvaspilsētu Stambulu gāzās milzīgi krusas graudi. Nosistas aitas, cietušas mašīnas, iedzīvotāji.
Pieļauju, ka daudzi nodomāja: «Tie taču dienvidi, līdz mums nekas tāds nenonāks!» Diemžēl nonāca. Svitenes un Gailīšu pagasta iedzīvotāji to pārdzīvoja. Šoreiz negribas teikt – tā bija un būs. Taču būs, un vēl trakāk.
Dabas kataklizmas nāk aizvien tuvāk Latvijai. To ietekmē klimata pārmaiņas pasaulē, un statistika liecina, ka problēmu būs aizvien vairāk un vairāk. Pasaulē katru gadu krīt aizvien jauni siltuma rekordi. Polārās sniega un ledus cepures kļūst aizvien mazākas. Planēta – aizvien siltāka.
Mūspusē pagaidām nekādu lielo izmaiņu nav. Esam samierinājušies ar slapjo ziemu un ne tik silto vasaru. Tomēr tas pagaidām. Par to liecina arvien jūtamākās dabas kataklizmas – interneta lapās aizvien biežāk publicē virpuļviesuļu un citu ekstrēmu dabas parādību nodarīto, kas piedzīvots pašu zemē.
Zemeslodes sasilšanu pagaidām vēl bremzē ledāji, kas kūstot nedaudz temperatūru samazina, bet temps aizvien pieaug. Tuvojas brīdis, kad tiem, kas noliedz šo problēmu, nāksies to nožēlot kopā ar visiem citiem, kas cīnās pret sasilšanu izraisošajiem procesiem.
Pat mūsu mazās valsts līmenī var dot ieguldījumu ar jebkādiem energoefektivitātes pasākumiem. Māju siltināšana, videi draudzīgākas tehnoloģijas, hibrīdauto, bioloģiskā degviela – ikviena darbība rada cerību, ka attālināsim mirkli, kad planētas sasilšanas procesu vairs nespēsim apstādināt.
Kamēr daudzas valstis krata ieročus, meklē iespējas pārdot naftu un runā par trešo pasaules karu, vides eksperti uzskata, ka tas jau sācies. Tikai šoreiz ne ar ieročiem. Tā ir cīņa par cilvēku izpratni, par spēju kļūt pietiekami inovatīviem, lai karā par cilvēkam nepieciešamo dzīves vidi civilizācija spētu uzvarēt.
