Trešās Adventes noskaņās rajona literāti bija aicināti uz rajona bērnunamu «Annele» Bauskā.
Trešās Adventes noskaņās rajona literāti bija aicināti uz rajona bērnunamu “Annele” Bauskā. Gaiši iekārtotajā kapelā gaidīšanas laika lūgšanas savijās ar mūziku un dzeju, un nemanot stundas aizritēja kopā ar bērniem un pedagogiem.
Ievada lūgšanā visus vienoja Bauskas Kristīgās pamatskolas pasniedzējas. Bārbeliete Sarmīte Gausiņa-Elksne dziedāja, kā arī lasīja savus dzejoļus. Bauskas 2. vidusskolas meitenes deklamēja iecienītāko novadnieku vārsmas no kopkrājuma “Akmeņi zied”. Arī paši mazākie bērnunama apdzīvotāji audzinātājas Jadvigas vadībā bija sagatavojuši priekšnesumus – Ziemassvētku dziesmiņas un dzejolīšus. Scenāriju rakstījusi audzinātāja Dace.
Sarīkojuma otrā daļa turpinājās bērnunama zālē, kur jaunākos sacerējumus lasīja ciemiņi – dažādu paaudžu literāti. Bet “Anneles” mazākie bērni jau bija ceļa jūtīs – gatavojās vēl kādam piedzīvojumam, ko bija sagādājis Rīgas Tehniskās universitātes studentu parlaments.
***
SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
PIEMINIET
Pieminiet To, kas bija,
Pieminiet To, kas nāk,
Un To, kas ir šai mirklī
Un mūžīgi, mūžīgi šeit.
Kad dažkārt pārāk sasnieg sniegi,
Tad pieminiet Viņa vārdu,
Un atkal ievas plauks!
Kad dažkārt pārāk agri krēslo,
Tad pieminiet Viņa smaidu,
Un tumšā naktī saule aust!
Kad pārāk, pārāk auksti vēji,
Tad Viņa sirdi pieminiet
Un kļūsit laimes svētīti!
Tikai pieminiet Viņu kaut ar
čukstu,
Kaut ar vienu netiešu zilbi,
Kaut sirds maliņu vienu!
LĪVIJA DZELME
VARBŪT
Varbūt – pēc saules ilgo sirds,
Kad dienas pelēkas – kā vilks
Cita pēc citas
Līdzīgas kā dvīņu māsas, –
Bez gaiša stara…
Varbūt – pēc saules ilgo sirds,
Kad tālēs vakars klusē zilgs…
Cita pēc citas
Stundas steidz bez gaišas krāsas,
Bez zvaigznes stara…
Varbūt, ka ausīs saulains rīts
Un miglas plīvurs nebūs ilgs…
Citu pēc citas
Debess tāles zvaigznes degs,
Smīnēs mēnestiņš aiz loga –
Nakts būs gara.
ANDRIS KOPEIKA
IR
Ir silti akmeņi
Un aukstas sirdis.
Ir.
Ir sapņi debesīs
Un kāda nelaime uz Zemes.
Ir.
Ir bērna neviltotais prieciņš
Un rūgta asariņa.
Ir.
Ir Ziemassvētku gaidīšanas
brīnums
Un Jaunā gada trakums.
Ir.
Labi,
Ka vēl sakām par to visu –
Ir.
Un nevis palicis
Vairs tikai bija.
SANDRA CĪRULE
***
Kad visa gaisma
ir tikai tik daudz,
cik eglītē sveču,
Kad visa saule
ir tikai tik daudz,
cik izstaro sirds,
Kad viss labais
no vienām rokām
otrās spēj kā
sudraba straume tecēt,
Zem mānīgi cietās
un aukstās pasaules sejas
– klau! –
jauna dzīvība irdz.
DAGNIJA GASŪNA
SVĒTA NAKTS
Cik balta nakts
ar baltām ābelēm
un sniega rozēm,
ar vēju zvaniem
egļu galotnēs,
ar svētu ticību,
ka baltu, baltu laimi
ikkatram šonakt
Kristus atnesīs.
Ir svēta nakts.
AINA PIKA
***
Sniega vēl nav
Sapņi jau puteņo
Svētki klāt jau
Skatlogi vizuļo
Novēl tik daudz
Noreibt var sirds
Gribas vien to
Lai dienas nav jāvelk
Kā ragavas kalnā
Lai ieceres nenosalst salnā
SINTIJA MATULĒNA
PASAULES BĀREŅIEM
Ir Ziemassvētku nakts,
Pie debesīm zvaigznes spīd.
Es gribētu,
Lai tās spētu katru
Bāreņa sirdi sasildīt.
Tu un es – mēs esam kopā vesels
pulks –
Šai naktī gaišas domas domājam.
KAIVA KRŪZE
SVĒTĪTĀ DIENA
Šodien saule spožāk spīd,
Manu dvēselīti silda.
Mākonīši projām slīd,
Vēji savu darbu pilda.
Īpaša šī diena liekas,
To uz katra soļa jūtu.
Sirds ar labestību tiekas, –
Kaut tā dzīvē vienmēr būtu,
Draudzība kā puķes plauktu,
Dziesmas līdzi vējiem trauktu,
Mīlestību visos sētu,
Dziedētu mums katru rētu.
MĀRĪTE VERŽUNE
***
No debesīm slīdēja gaisma
Un turēja rokās
Mazu gaismas bērniņu
Nolaidās pār mani
Vēl šūpulī un dāvāja
Manu dvēselīti
***
Es sēdēju
Uz rozes
Ziedlapiņas malas
Un mazgāju
Savas acis
Rasas lāsē dzidrā
“Ļaunums laukā
asaras slaukām
asaras laukā
ļaunumu slaukām”
Par maz laikam centos
Pasauli izmazgāt
Neizdevās
Tā vēl joprojām
Noputējusi
LILIANA SKUDRA
NEPATEIKTAIS
Mans mīļais,
Mans dārgais,
Mans vienīgais,
Teic acis. Bet klusē lūpas.
Mans mīļais,
Mans dārgais,
Mans vienīgais,
Vējš sapīcis zarus šūpo.
Mans mīļais,
Mans dārgais,
Mans vienīgais,
Drīz puteņos lielceļi kūpēs…
Mans mīļais,
Mans dārgais,
Mans vienīgais
Sirdsprieks. Un smagākā rūpe.
INĀRA DRUVA
SNIEGA SNIEGUMS
Sniega sniegums
ir nevainojams.
Tas ir nepārspējami
balts –
pamēģini būt
vēl baltāks.
Vēl baltāks varbūt
ir tikai sniegs,
sniegs kalnu galotnēs.
Un dvēsele.
Varbūt.
VITA DŪRE
VĒLĒŠANĀS
Ir svētki…
Un tu vēlies…
Kaut ziema nebeigtos nekad.
Kaut eglē vienmēr laimes asariņas vizētu.
Kaut vecmāmiņai būtu silti, adot dūraini istabā aukstā.
Kaut mammai sāpju rievas pierē neiespiestos.
Un tētim… lai, malku cērtot, pirksti raupji nekļūtu.
Bet māsai un brālim lai būtu spēļu vilciņš,
Kurš grieztos un neapstātos… nekad.
INESE URGA
***
Ir balts rīts,
Un viss ir miglā tīts.
Logā sveču liesmas plīv…
Un manā sirdī balts sniedziņš krīt.
Un jautāju es sev –
Ko novēlēt tev?
Vai noskaņu klusu, vai cerību saltu…
Vai mājas, kur tevi gaida…
RŪDOLFS SAULĀJS
SAULGRIEŽOS
Bērnība ir atnākusi ciemos.
Tik vēla nakts jau –
Ziemassvētku nakts.
Un tā
Visu mūžu
Saulgriežos
Bērnība nāk ciemos.
Pieklauvē pie rūtīm
Ar spožām zvaigznēm matos,
Pacēlusies staru ratos
Un sirdi degošu
Pie krūtīm.
Tēvs klusā mierā
Savijis ir plaukstas
Ar sarepētiem pirkstiem
No rudens salnas aukstas.
Un māte, līdzīgi kā svētā,
Klusā mierā salikusi rokas
Un pielūdz Dieviņu
Ar apskaidrotu seju,
Kur labestība staro
Katrā grumbu rētā.
Kā smaržo svecītes un kūp!
Egles zaros sveķi garo:
Klusa Nakts, Svēta Nakts!
Kā šādā baltā mirklī
Gadi atkāpjas
Un ikdienība drūp!
Liekas, pasaulē nav naida,
Visus mīlestība vieno,
Jo katrs sērdienis to gaida.
Saulgriežos –
Bērnība kad atnākusi ciemos.
AINA MEDNE
RUDENS SNIEGS
Kad treknu tumsu
Bradā čības
Un gaismiņa
Ap spuldzēm plīv,
Tad atnāk sniegs
Kā pateicība,
Tik pārliecinošs,
Balts un brīvs.
Tas pārklāj miklo
Zemes vaigu,
Tīrs gaišums visur
Pretī viz,
Un uzmundrina
Rudens svaigums,
Šīs saltās dienas
Apvārsnis.
ĒRIKS BURKA
MIERS
Miers, klusums klājas pāri zemei,
Klust ziemeļvēja skarbā balss.
Šai naktī jārod miers ir dvēselei,
Ko apklāj skumju palags palss.
Pa klusiem sniega klātiem laukiem,
Caur krēslā tītiem eglājiem,
Pār augstiem kalniem, ledū kaltiem,
Nāk Dieva Dēls pie gurušiem.
Viņš nevairās no nabadziņa,
Kam sāpes, bēdas sirdi spiež.
Ikkatrs ticīgais draugs Viņam,
Bet ļaunais pats tam ceļu griež.
Viņš nenāk cīnīties ar spēku,
Kas visu drupu drupās triec.
Viņš nāk ar cēlu, skaidru prātu,
Kas ļauno ziedu tumsā liec.
Balss viņam cēla, tīra, skaidra
Kā zvans, uz dievnamu kas sauc.
Tam līdzi spēks no Svētā Gara,
Un gaisma tumsai pāri trauc.
Miers! Miers lai klājas pāri zemei,
Lai valda saticība, prieks.
Miers! Miers lai mūžam skaidrai
dvēselei,
Lai projām steidz, kas ļauns un
lieks!
